Aptauja liecina, ka divas trešdaļas darba ņēmēju savu labsajūtu raksturo pozitīvi

Pētījumu kompānija "Kantar", sekojot līdzi darbinieku apmierinātības un noskaņojuma tendencēm, veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un kas viņiem darbā liek justies labi vai slikti.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, neskatoties uz apkārtējo sociālpolitisko un ekonomisko situāciju, divi no trim jeb 67% darba ņēmējiem savu pašreizējo emocionālo labsajūtu raksturo kopumā pozitīvi, tostarp 15% vērtē pozitīvi, bet 52% - drīzāk pozitīvi, kamēr katrs ceturtais (26%) darbinieks to raksturo kopumā negatīvi.

Jautāti, kā strādājošie raksturo savu pašreizējo emocionālo labsajūtu tieši darbā, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% darba ņēmēju to raksturo kopumā pozitīvi, tostarp 16% vērtē pozitīvi un 53% drīzāk pozitīvi, kamēr aptuveni piektdaļa jeb 22% savu labsajūtu kopumā vērtē negatīvi, tostarp 5% - negatīvi un 17% - drīzāk negatīvi.

Tas, kā darbinieki jūtas dzīvē kopumā, ietekmē arī to, kā viņi jūtas darbā un otrādi. Veiksme un pacēlums vienā dzīves jomā ļauj noticēt sev un noskaņoties uz pacēluma viļņa arī citās jomās. "Kantar" secina, ka pašlaik strādājošie darbā jūtas emocionāli līdzīgi labi kā dzīvē kopumā - attiecīgi 69% un 67% jūtas pozitīvi.

Savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā kopumā pozitīvi salīdzinoši biežāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem, piemēram, 1301 eiro un vairāk, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātie, strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu un darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Tāpat tā vērtē tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, neapsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri pozitīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī nav piedzīvojuši profesionālās "izdegšanas" pazīmes.

Savukārt caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu un darba un personīgās dzīves līdzsvaru, tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un apsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri negatīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī ir piedzīvojuši profesionālās izdegšanas pazīmes.

"Kantar" lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu, nozīmīgi ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā pozitīvi - no 76% uz 69% -, vienlaikus palielinoties to strādājošo īpatsvaram, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā negatīvi - no 18% uz 22%.

Dati atklāj, ka pozitīvi emocionālās labsajūtas vērtējumi darbā ir sniegti biežāk nekā negatīvi - attiecīgi 61% darbinieku ir snieguši pozitīvu, bet 39% negatīvu pamatojumu savas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam.

Trīs populārākie spontāni nosauktie iemesli pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam ir: patīk darbs un darba saturs, labas attiecības ar kolēģiem (labs mikroklimats), kā arī darbs sniedz prieku un gandarījumu, kam seko pārmērīga stresa neesamība un kopējā apmierinātība ar dzīvi. Tāpat darbinieku emocionālo labsajūtu pozitīvi ietekmē tas, ka darbinieks jūtas novērtēts un atbalstīts un darba vide ir sakārtota.

Savukārt runājot par negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumu, tad trīs populārākie spontāni nosauktie iemesli ir: liela darba slodze, nogurums, augsts stresa līmenis darbā un zems atalgojums, tai skaitā bonusu neesamība.

Tāpat darbinieku emocionālo labsajūtu negatīvi ietekmē sliktas attiecības ar tiešo vadītāju, tai skaitā mobings, bosings, emocionālā vardarbība utt., sliktas attiecības ar kolēģiem, prieka un gandarījuma sajūtas iztrūkums, novērtējuma un atbalsta trūkums, neapmierinātība ar darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba stabilitātes, drošuma trūkums, slikta fiziskā vai garīgā veselība, kā arī kopējie sociālekonomiskie apstākļi valstī.

"Kantar" pētījumu veica laika periodā no 2023.gada no 25. līdz 27.aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 darba ņēmējus.