Pateicoties iepriekšējai pieredzei, Rīgas skolās nenotika plaša evakuācija

Ozola skaidroja, ka galvaspilsētas skolas jau agrāk ir saņēmušas līdzīgas anonīmas vēstules. Katrs šāds gadījums tiekot izvērtēts un par katru ziņots policijai. Pēdējo reizi šāds sūtījums saņemts vien pirms nedēļas. Skolas nodod informāciju gan Izglītības, kultūras un sporta departamentam, gan Valsts policijai, kas sniedz savu vērtējumu par draudu līmeni. Ja tiek saņemta informācija, ka draudu līmenis ir zems un evakuācija nav nepieciešama, skolēnu evakuācija nenotiek.

Ozolas skatījumā, šodien situācija esot bijusi citāda, jo šādas vēstules saņēmušas ne tikai Rīgas skolas, bet mācību iestādes visā Latvijā. Ozola pieļāva, ka pieredzes trūkuma dēļ reģionos ātrāk pieņemts lēmums par bērnu evakuāciju, savukārt Rīgā sagaidīts draudu līmeņa vērtējums. Tā kā draudi novērtēti kā zemi, tad pārsvarā skolās turpināts nepārtraukts darbs, tomēr atsevišķas skolas evakuējušas savus skolniekus.

Domnieces vērtējumā, reizēm būtu nepieciešama skaidrāka atgriezeniskā saite no Valsts policijas, taču saziņa notiekot un, ja ne katra skola, tad departaments saņem informāciju par draudu līmeni un informē skolas.

Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta, un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam. Kā ierasts, Valsts policija veic drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību. 

Jau ziņots, ka vairākās Latvijas skolās saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norāda, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka vairākās mācību iestādēs visā Latvijā šodien saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem. Šāda veida e-pasti policijas redzeslokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz.

Līdz šim noskaidrots, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm, taču redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses un visi gadījumi ir sasaistīti. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks apliecināja, ka e-pastus saņēmušas ap 300 izglītības iestādes.

"Trīs dažādi paziņojumi, vairākas e-pasta adreses reģenerētas un arī redzam sasaisti ar pagātni, proti, arī pirmdien bija līdzīgi gadījumi tiesās. Tagad speciālisti strādā, lai saprastu, no kurienes e-pasta adreses reģenerētas. IP adreses ir no dažādām valstīm vienlaikus, tur ir gan Āfrika, gan Eiropa. Kibervidē to viegli var izdarīt, lai maldinātu par savu patieso atrašanās vietu, tāpēc tikpat labi šis cilvēks vai cilvēki atrodas Latvijā," norādīja Ruks.

Policija vērtē, ka šo darbību mērķis bija satraukt Latvijas sabiedrību un destabilizēt iestāžu darbu, tomēr šobrīd satraukumam nav pamata. Ruks pašlaik nevarot pateikt, vai tā bijusi Latvijai nedraudzīgu valstu organizēta akcija vai kādi citi rīcības motīvi, jo policija strādā un cenšas saprast, no kurienes šie draudi izplatīti. "Cerēsim, ka izdosies sadzīt pēdas šim cilvēkam vai cilvēku grupai, kas tehnoloģiski nav vienkārši," piebilda policijas priekšnieks.

Policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.

Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuāciju nav nepieciešams veikt.