Faktomāts ⟩ Vai "Hamas" uzbruka Izraēlai ar Ukrainai nosūtītajiem Rietumvalstu ieročiem? (4)

“Hamas” uzbrukums Izraēlai ievērojami saasinājis situāciju reģionā, un to steidz izmantot Krievija, kas savā propagandā atklāti metas vainot uzbrukumā Izraēlu pašu, kā arī ASV. Turklāt tiek izplatītas arī viltus ziņas par “Ukrainas valdības palīdzību “Hamas”, piegādājot Rietumvalstu ieročus teroristu grupējumam”.

Kas notika pēc uzbrukuma?

Izraēlas valdība nekavējoties izsludināja valstī karastāvokli un rezervistu mobilizāciju. Izraēlas Aizsardzības armija sāka militāru operāciju “Dzelzs zobeni”, bet aviācija sāka bombardēt “Hamas” objektus Gazas joslā.

Eiropas Savienības valstis, Lielbritānija un ASV nosodīja uzbrukumu Izraēlai. Pentagona līderis Loids Ostins uzsvēra, ka ASV atzīst Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kā arī sniegs Izraēlai visu nepieciešamo atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai pret vardarbību un terorismu. Līdzīgu atbalstu paudusi arī Eiropas Savienība.

Karā ar Krieviju esošā Ukraina un tās prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka “Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību netiek apšaubītas”. Viņš uzsvēra, ka kārtība tiks atjaunota, bet teroristi – iznīcināti.

Līdz šim agresiju pret Izraēlu atklāti atbalstījušas Irāna un Sīrija. Krievija, tāpat kā Turcija un Ēģipte, ieņem nosacīti neitrālu lomu, aicinot abas konflikta puses apturēt uguni un sākt sarunas. Tomēr Krievijas varasiestāžu un propagandas nostāja drīzāk liecina par Krievijas atbalstu “Hamas” teroristiskajai rīcībai.

Pirmkārt, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova bez aplinkiem “Hamas” uzbrukumos vainoja pašu Izraēlu, kā arī Rietumvalstis, kuras “eskalējot situāciju reģionā, sistemātiski pārkāpjot ANO rezolūcijas un Drošības padomes lēmumus”.

Otrkārt, Krievijas augstākās amatpersonas un redzamākie propagandisti neslēpj prieku par situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos. Piemēram, Krievijas Drošības padomes vadītājs, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs “Hamas” uzbrukumu vērtēja kā “iepriekš gaidāmu” un tajā vainoja ASV, nevis “Hamas”.

Ierēdnis neslēpa prieku, ka ASV radušās problēmas ar vienu no svarīgākajiem sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos, un lika noprast, ka “Hamas” uzbrukums “esot atriebība par amerikāņu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju”.

“Hamas” leģitimizēšana un viltus ziņas par Ukrainas vainu

Krievijas propagandas rupori ļoti aktīvi pievērsās ziņošanai par karadarbību Izraēlā, informāciju pasniedzot ar mērķi manipulēt ar auditoriju.

Interesanti, ka galvenais Krievijas propagandas kanāls ārzemēs RT atsakās “Hamas” piedēvēt teroristu statusu. Teroristi tiek dēvēti par “kaujiniekiem” un faktiski tiek leģitimizētas viņu darbības pret Izraēlu.

No Krievijas propagandas var secināt, ka Krievija priecājas par Izraēlas armijas zaudējumiem, kā arī atklāti ņirgājas par izraēliešu ciešanām, nāvi un to, ka civiliedzīvotājiem nākas pamest savas mājas. Turklāt vaina par notikušo tiek uzvelta Izraēlai un ASV.

Tāpat izņirgti arī Krievijas politiskie emigranti, kuri uz Izraēlu pārcēlās tāpēc, ka neatbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat propagandisti pauduši “svētu pārliecību”, ka pēc “Hamas” uzbrukuma Ukraina zaudēs Rietumu militāro atbalstu, jo “svarīgāk būs glābt Izraēlu”.

Paralēli tam Krievijas propaganda provocē pretukrainisku noskaņojumu, atklājot “patiesību par Ukrainas valdības saistību ar “Hamas” grupējumu”.

Piemēram, tiek uzsvērts, ka “Hamas” dronu operatori ir izgājuši sagatavošanas kursus Ukrainā, bet no Rietumiem saņemtos ieročus Ukrainas valdība ir piegādājusi palestīniešiem, kas tos izmanto pret Izraēlu.

Šādi paziņojumi ir īpaši ciniski, ņemot vērā, ka Kijiva nekad nav uzturējusi kontaktus ar “Hamas”. Maskava tieši otrādi – tai ir kontakti un sadarbība ar “Hamas” un citiem islāmistiskiem grupējumiem, kuru galvenais mērķis ir Izraēlas valsts iznīcināšana.

Piemēram, “Hamas” līderi jau kopš 2006. gada regulāri viesojas Maskavā, bet vietējie propagandas mediji veic komplimentāras intervijas ar grupējuma pārstāvjiem. 2010. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs personīgi tikās ar “Hamas” politbiroja vadītāju Haledu Mašalu.

Savukārt nesenā pagātnē, 2022. gada septembrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar Mašala pēcteci Izmailu Haniju. Pirms tam, kopš 2020. gada Maskavā Lavrovs tikās arī ar teroristu grupējuma “Islāma džihāds” līderi Zijādu An-Nahālu. “Hamas”, tieši tāpat kā “Islāma džihāds”, Rietumvalstīs un Izraēlā ir atzītas par teroristiskām organizācijām, kamēr Krievija cenšas leģitimizēt šo organizāciju darbību.

Izraēla, tāpat kā Ukraina, atrodas blakus naidīgām kaimiņvalstīm, kuras uzskata, ka šīm abām valstīm nav tiesību eksistēt kā neatkarīgām valstīm un apdzīvot savas zemes.

Krievija jau iepriekš ir pierādījusi, ka tā atbalsta diktatūras, ekstrēmistus un teroristus, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi iznīcināt demokrātiju un pasaules kārtību. Faktiski Krievijas rīcība Ukrainā ne ar ko neatšķiras no teroristu grupējuma “Hamas” brutālā uzbrukuma Izraēlai, taču – Krievija ar viltus ziņu palīdzību cenšas parādīt, ka agresors patiesībā ir upuris.