Pētījums: parasto varžu mātītes mēdz izlikties beigtas, lai izvairītos no tēviņu uzmanības (1)

Lai vairotos, Eiropas parastās vardes (Rana temporaria) parasti savācas lielos baros, kur parasti tēviņu ir vairāk nekā mātīšu, kas nozīmē to, ka vairākiem tēviņiem jācīnās savā starpā, lai uzrāptos uz mātītes. Dažos gadījumos šīs cīņas laikā mātīte var iet bojā, raksta "Live Science".

Tieši tāpēc evolūcijas ceļā mātītēm ir attīstījušās vairāki paņēmieni, kā izvairīties no pārošanās. Lai novērotu šos paņēmienus, pētnieki no dīķiem savāca parasto varžu mātītes un tēviņus un novēroja tos laboratorijas ūdenstvertnēs. Izrādījās, ka no 54 varžu mātītēm 83% tēviņa pārošanās centienu laikā apvēlās uz muguras, kā rezultātā tēviņš pakļuva zem ūdens un tam nācās mātīti atlaist, lai tiktu virspusē.

Pētnieki arī atklāja, ka 48% mātīšu, kurām virsū bija uzrāpušies tēviņi, ņurdēja un čīkstēja. Ņurdi bija līdzīgi skaņām, ko vardes izdala, lai atbaidītu nevēlamos tēviņus. Ko nozīmēja spalgākas frekvences skaņas, pagaidām nav skaidrs. Trešā daļa mātīšu pēc tam, kad uz tām bija uzrāpies tēviņš, izstiepa kājas un nekustīgi gulēja aptuveni divas minūtes.

“Mums tas izskatījās tā, ka mātīte tēlo beigtu, tiesa, mēs nevaram pierādīt, ka tā bija apzināta uzvedība. Tā arī varētu būt automātiska reakcija uz spiedienu,” teica pētnieki.

Mazākas un jaunākas varžu mātītes parasti izmēģināja visas trīs stratēģijas, lai tiktu vaļā no tēviņa, kamēr vecākas un lielākas vardes biežāk izvēlējās tēlot beigtas. Kopumā veiksmīgi izvairīties no tēviņa uzmanības izdevās 46% novēroto varžu.

Šādas uzvedības labāka izpratne var palīdzēt glābt dažādas dzīvnieku sugas no izmiršanas. Lai arī Eiropas parastā varde ir visai plaši sastopama, tomēr pēdējos 17 gados sausuma dēļ to populācija ir pakāpeniski samazinājusies.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”.