Aprēķināts, cik lielu summu Ķīnai izdevies ietaupīt, importējot naftu no sankcionētajām valstīm

Aģentūra norāda, ka vienas no ASV un citu Rietumvalstu sankciju sekām ir tās, ka Ķīna ļoti bieži kritizē sankciju vienpusīgumu. Turklāt Ķīna ievērojami palielinājusi naftas importu no Krievijas, Irānas un Venecuēlas, iepērkot to par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji tirgū.

Ķīnai naftas imports ar ievērojami zemākām cenām ir devis lielu labumu, ļaujot arī nopelnīt naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ļauj apgādāt Ķīnu ar lētu degvielu.

Tāpat Ķīnas vēlme iegādāties lētāku degvielu ir galvenais ienākumu avots Maskavai, Teherānai un Karakasai, kuras sankciju dēļ saskaras ar ievērojamām problēmām.

Ņemot vērā vidējos datus, ko snieguši kuģu izsekošanas servisi “Vortexa” un “Kpler”, Ķīna gada pirmajos deviņos mēnešos pa jūras ceļiem no Krievijas, Irānas un Venecuēlas importējusi 2,765 miljonus barelu naftas diennaktī, kas ir jauns rekords.

Šīs trīs valstis nodrošināja ceturto daļu no Ķīnas kopējā naftas importa apjoma, salīdzinot ar 21% 2022. gadā un 12% 2020. gadā, aizstājot alternatīvas piegādēm no Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfrikas un Dienvidamerikas.

Neraugoties uz to, ka ieekonomētie līdzekļi sastāda nelielu daļu no Ķīnas kopējā ekonomikas apjoma, tas ir svarīgi neatkarīgajiem naftas pārstrādātājiem.

Pēc “Vortex” datiem, no janvāra līdz septembrim Krievijas piegādes kopumā pieaugušas par 400 000 barelu naftas diennaktī, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas saistāms ar sankcijām, kas noteiktas pret “Urals” naftas eksportu uz Rietumvalstīm, Krievijai piegādes pārorientējot uz Indiju un Ķīnu. Piemēram, iegādājoties Krievijas naftu, Ķīna ieekonomējusi 4,34 miljardus dolāru.

No Venecuēlas naftas piegādēm izdevies ieekonomēt 1,17 miljardus dolāru, bet, saņemot miljonu barelu naftas diennaktī no Irānas, ekonomija ir 4,2 miljardi dolāru. Jāpiebilst, ka visas valstis, pret kurām noteiktas sankcijas, piedāvā savu naftu iegādāties ar lielām atlaidēm.