Industriālā parka izveidei Augšdaugavas novadā plānots izcirst bioloģiski daudzveidīgu mežu 256,65 hektāru (ha) platībā, turklāt "Latvijas valsts meži" (LVM) jau veikuši kailcirti ap 80% apmērā, nesagaidot sabiedrisko apspriešanu un stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), ar situāciju ir neapmierināta organizācijas "Zaļā brīvība".
"Zaļā brīvība" vērš uzmanību uz iespējamiem normu pārkāpumiem mežu izciršanā Augšdaugavā (3)
Kā informēja organizācijas pārstāvis Maksis Apinis, Augšdaugavas novada pašvaldība ir iecerējusi izveidot industriālo parku Līksnas pagastā, kura finansēšanai iecerēts izmantot publiskās un privātās investīcijas, kā arī piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.
Pēc organizācijas rīcībā esošajām ziņām, piedāvātajā teritorijā atrodas mežs ar ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem, kuri izveidojušies, pateicoties šīs teritorijas kā piepilsētas meža atbilstošai apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sniegtā informācija liecinot, ka teritorijā sastopamas arī aizsargājamas sugas, savukārt blakus teritorijai atrodas dabas liegums.
Vides konsultatīvā padome esot vērsusi uzmanību, ka projekta īstenošanai, transformējot meža zemes uz industriālo teritoriju, nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu, kas vēl nav izstrādāts. Lokālplānojuma izstrādes procesā būtu jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Savukārt Vides pārraudzības valsts birojs norādījis par stratēģiskā IVN nepieciešamību šim projektam, pauda Apinis.
Arī Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā aicinājis atlikt likumprojekta "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei" virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā līdz stratēģiskā IVN izstrādei, norādot uz neatbilstību tiesību normām, tai skaitā, alternatīvu teritoriju izvērtējuma neesamību.
"Zaļās brīvības" ieskatā, pašlaik lēmuma pieņemšana par LVM zemju atsavināšanu par labu pašvaldībai notiek neatbilstoši labai pārvaldības praksei, vispirms lemjot par atsavināšanu un tikai pēc tam veicot lokālplānojuma izstrādi, organizējot sabiedrisko apspriešanu, izstrādājot stratēģisko IVN. Šāda apgriezta secība norāda uz to, ka tiek jau pieņemts, ka sabiedriskās apspriešanas un stratēģiskā IVN rezultāts būs projektam labvēlīgs. Tas savukārt norādot, ka ne tikai pašvaldība, bet arī "Saeima šīs procedūras uzskata par nebūtiskām formalitātēm, kas tāpat neietekmēs jau pieņemtos lēmumus", uzsver Apinis.
Iepriekšminēto apliecinot arī fakts, ka, nesagaidot sabiedrisko apspriešanu, stratēģiskā IVN izstrādi, tostarp arī ietekmes uz "Natura 2000" novērtējumu, LVM ir veikuši kailcirti apmēram 80% apmērā, pauž "Zaļās brīvības" pārstāvis.
"Zaļā brīvība" uzskata, ka, pieņemot šo likumu, pirms tiek veiktas likumos noteiktās procedūras un sagatavoti nepieciešamie dokumenti, tiks radīts bīstams juridisks precedents, kas var nozīmēt nedemokrātiskas prakses iedibināšanu, pašvaldībām attīstot projektus. Likumos noteiktās procedūras nepieciešamas, lai aizsargātu sabiedrības intereses, nevis uztveramas kā lieka birokrātija.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts par valsts meža zemes atsavināšanu par labu pašvaldībai tiek gatavots trešajam lasījumam. Darbs pie tā ir iekavējies cita jautājuma dēļ - atšķirīgo viedokļu dēļ starp Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju attiecībā uz to, vai zemes nodošana pašvaldībai šajā gadījumā interpretējama kā atbalsts komercdarbībai vai nē.
Kā ziņots, Augšdaugavas novadā izpilddirektors Pēteris Dzalbe jūnijā pauda, ka novadā taps industriālais parks, kas varētu dot vairākus simtus darbavietu.
Novads cer, ka uzņēmumi, kas agrāk darbojās Krievijā un Baltkrievijā, orientējoties uz Eiropas Savienības tirgu, meklēs vietas, kur pārcelt vai izbūvēt savas kokapstrādes un metālapstrādes ražotnes, lai saglabātu savu tirgus nišu, un Augšdaugavas novada industriālais parks tiem šķitīs pievilcīga vieta. Jau notiekot pārrunas ar uzņēmējiem par ražotņu izvietošanu industriālajā parkā Augšdaugavas novadā, pirms diviem mēnešiem pauda Dzalbe.