Skolēna mantu pārbaude un viedierīču ierobežošana: vērtēs priekšlikumus vardarbības mazināšanai skolās

Kā informēja AS pārstāve Mudrīte Grundule, AS uzskata, ka ar šādām izmaiņām būtu iespējams mazināt vardarbības gadījumus un apreibinošu vielu lietošanu skolās, kas kļuvusi par nopietnu problēmu. AS grozījumus redz arī kā palīdzību izglītības iestāžu personālam.

Grozījumu iniciators, deputāts Česlavs Batņa (AS) pauž pārliecību, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, jo dotu legālu pamatu skolu personālam ātri risināt situācijas, kurās ir vardarbības pazīmes. "Jāatļauj legāli pārbaudīt skolas somas, ja radušās aizdomas, ka tur tiek slēptas apreibinošas vielas vai bīstami priekšmeti, piemēram, nazis, kas agresīva skolēna rokās var radīt apdraudējumu," pauda AS politiķis.

"Apvienotā saraksta" politiķi akcentē nepieciešamība steidzami rīkoties izskanējusi septembra konferencē par bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselību. Partiju apvienība atsaucas arī uz UNESCO jūlija ziņojumā rosināto mobilo viedierīču aizliegšanu izglītības iestādēs, pamatojot to ar sliktiem lasītprasmes rezultātiem sākumskolas posmā un traucēšanu koncentrēties mācībām.

AS uzsver, ka izglītības iestādēm pašlaik neesot likumīgi iespējams ierobežot viedierīču un mobilo telefonu lietošanu.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas liek kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību vielu apgūt attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa. Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atkārtoti uzsver, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas.

LIZDA arī uzskata, ka jāveic grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.