Sliktas ziņas alus cienītājiem: alus varētu kļūt negaršīgāks un dārgāks (15)

Vai jums patīk alus? Ja jā, tad nākamais jautājums: kāds tieši alus jums patīk? Nevajag uzreiz atbildēt, ka auksts. Auksts alus ir ļoti iecienīts vasarā, bet ziemā Anglijas pabos vēl visai nesen alus pat tika uzsildīts. Pēc aculiecinieku stāstītā, krodziņš, kur tika sildīts alus, bija piepildīts ar ļoti izteiktu alus aromātu.

Par to arī ir jārunā - par alu un karstumu. Globālā sasilšana var negatīvi ietekmēt apiņu ražu, kā arī apiņos esošās alfa-skābes, kuras dod alum raksturīgo aromātu un rūgto garšu.

Zinātnieki no Čehijas Zinātņu akadēmijas un Kembridžas universitātes salīdzinājuši meteoroloģiskos datus par iepriekšējiem gadiem saistībā ar apiņos esošo alfa-skābju daudzumu. Pētot Vācijas, Čehijas un Slovākijas laukos augušos apiņus, secināts: ja klimats turpinās mainīties, tad 2050. gadā apiņu raža šajās valstīs saruks par 18%, bet alfa skābju sastāvs – par trešdaļu. Tas gan sliktākā scenārija gadījumā.

No tā var secināt, ka alus vairs nebūs tik garšīgs, turklāt kļūs dārgāks.

Visvairāk no apiņu kvalitātes pasliktināšanās cietīs mazās alus brūvētavas, kuras brūvē alu ar dažādām garšām, kas ir to galvenais biznesa elements.

Ja alus darīšanas giganti varēs vismaz kaut kā izvairīties no apiņu deficīta un pagaidīt, kamēr zinātne un fermeri neatradīs kādu izeju no šīs situācijas vai atradīs kādas alternatīvas, mazajiem alus darītājiem tas nozīmēs biznesa beigas.

Pēc pētījuma vadītāja doktora Martina Moznija teiktā, lai sasniegtu tikpat labu alus kvalitāti kā agrāk, var nākties ierobežot alus ražošanu. Un tas nozīmē, ka alus cena neizbēgami celsies. Pagaidām vissliktākajā situācijā atrodas Eiropas dienvidu alus darītāji, kur klimats kļūst arvien mazāk piemērots apiņu audzēšanai.

Līdz ar to Ziemeļeiropa un Lielbritānija var ekonomiski iegūt un kļūt par galvenajiem apiņu ražotājiem Eiropā, lai gan arī šīm valstīm nāksies pielāgoties jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem. Tomēr jāatceras, ka apiņu audzēšanu uz ziemeļiem nevar pārvirzīt bezgalīgi – jāatceras par ziemām, un arī pārlieku auksti apstākļi var ietekmēt apiņu ražas kvantitāti un kvalitāti.

Tomēr tuvākajā laikā, kā norāda pētījuma autori, alus ražošanas pārorientēšana uz ziemeļiem varētu būt pat ļoti nepieciešama, lai alus saglabātos tirgū esošajā apjomā, un vēlams – arī kvalitātē. Pašlaik galvenā problēma patērētājiem var būt alus sadārdzināšanās, ja ražotāji pārāk aktīvi sāks izmantot esošo ražu. Tomēr arī apiņu audzētāji Eiropas dienvidos var rīkoties, lai saglabātu savu pozīciju tirgū.

Apinim ir nepieciešams ne tikai noteikts siltums, bet arī augsnes mitrums.

“Viena no preventīvajām metodēm ir īpašu mitrināšanas sistēmu izbūve, kas ļautu stabilizēt apiņu audzēšanu sausuma laikā. Otrs variants – pareizi izvēlēties un izvietot apiņu audzēšanas zonas, ņemot vērā gruntsūdeņu līmeni, kā arī ēnas apjomu karstākajās dienas stundās,” sacīja Moznijs.

Tomēr, pat ja arī alus darīšanu un apiņu audzēšanu izdosies pielāgot siltākiem laikapstākļiem, tas nemaina faktu, ka, neraugoties uz visiem globālajiem pūliņiem, Zemes vidējā gaisa temperatūra turpina pieaugt.

Ja viss turpināsies kā līdz šim, tad tuvākos piecos – septiņos gados tiks pārsniegta kritiskā 1,5 grādu atzīme, kas būs virs pirmsindustriālās revolūcijas laikmeta normas. Tādā gadījumā apiņu trūkums un alus garša liksies kā sīkums, salīdzinot ar citām problēmām, kādas būs gaidāmas.