Migrantu stāsti – no bēgļu meitenes līdz Valsts prezidentei (1)

Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Shutterstock

Jau kopš 2018. gada Spānija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura saskaras ar pastiprinātu nelegālo migrantu pieplūdumu, jo šīs valsts piekraste tiem ir vistuvākais punkts patvēruma meklētājiem no Āfrikas – attālums no Marokas pilsētas Tanžeras līdz spāņu pilsētai Tarifai ir nieka 14,5 kilometri, vēsta kanāls “National Geographic”.

Šā gada oktobra sākumā Spānijai piederošajās Kanāriju salās 24 stundās ar vairākiem kuģiem no Āfrikas rietumiem ierādās vairāk nekā 900 patvēruma meklētāji. Zīmīgi, kas tas notika , kad Spānijas pilsētā Granadā notika ES samits, kurā tika apspriests migrācijas jautājums pēc nesenā bēgļu pieplūduma Itālijas Lampedūzas salā. Tur diennakts laikā ieradušies 7000 ieceļotāju.

No šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim Kanāriju salās kopumā ieradās 14 976 migranti, kas ir par 19,8% vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2022. gadā, liecina Spānijas Iekšlietu ministrijas dati. Jāpiebilst, ka Itālijas un Grieķijas varasiestādes arī ziņoja par ieceļotāju pieplūduma palielinājumu - par attiecīgi 144% un 65%.

Līdztekus nelegālajiem migrantiem, kuri, riskējot ar dzīvību, cenšas iekļūt Eiropas Savienībā, Spānijas robežsargu ikdiena ir arī narkotisko vielu un tabakas kontrabandas apkarošana, kā arī cīņa ar cilvēktirdzniecību.

Raidījums “Spānijas robežsardze”, kurš ir skatāms pirmdienās kanālā “National Geographic”, piedāvā ielūkoties šīs valsts robežsargu ikdienā un savām acīm redzēt, kas notiek Vidusjūras piekrastē. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīties ar bēgļu stāstiem.

Jāatceras, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izšķiras par šo soli – doties prom no savas dzimtenes. Kādam tas ir karš, politiskā vai sociālā vajāšana, kāds meklē jaunas ekonomiskās iespējas. Katram ir savs stāsts.

Tūkstoši mirst labākas dzīves meklējumos

Šogad Eiropas dienvidos ir nepieredzēts bēgļu pieplūdums. Proti, kopumā no Āfrikas ir ieradušies 190 tūkstoši ieceļotāju – 133 tūkstoši no tiem Itālijā. Jāteic, ka 2500 cilvēkiem šāds “brauciens pēc labākas dzīves” beidzās turpat, Vidusjūras ūdeņos. Aptuveni 951 cilvēks gāja bojā, mēģinot sasniegt Kanāriju salas vai Ibērijas pussalas dienvidus.

Savukārt tie, kam tomēr izdodas sasniegt kāroto galamērķi – Kanāriju salas vai Lampedūzu – sākumā nonāk pagaidu izvietošanas nometnēs. Jāatzīmē, ka apstākļi tur tiek raksturoti kā necilvēcīgi. Proti, migrantiem trūkstot tāda elementāra lieta kā dzeramais ūdens. Daudziem nepieciešama arī medicīniskā palīdzība, kuru ne vienmēr iespējams saņemt.

No migranta par veiksmīgu uzņēmēju

Arī Osmans Umars no dzimtās Ganas pirms daudziem gadiem ieradies Spānijā. Viņš un citi labākas dzīves meklētāji bija samaksājuši cilvēkiem, kuri solīja aizvest viņus cauri Sahāras tuksnesim, taču viņus pameta likteņa varā. Daudzi Osmana ceļabiedri grūto ceļu neizturēja un palika tuksneša smiltīs.

Neraugoties uz grūtībām, Osmans izdzīvoja un pēc izmisīga ceļojuma beidzot nokļuva Spānijā, kur vēlāk kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Viņš arī lepojas ar maģistra grādu vienā no pasaules labākajām biznesa skolām “Esade”.

Osmans Umars
Osmans Umars Foto: National Geographic

Osmans arī nodibināja labdarības organizāciju, kas palīdz gan bēgļiem, gan tiem, kas dzīvo Ganā. Viņu darbu ir pamanījis arī Spānijas karalis Filips VI, kurš uzaicināja bijušo bēgli uz pieņemšanu karaliskajā pilī.

Savukārt katram Latvijas iedzīvotājam ir zināms stāsts par bijušo kara bēgli, kas uz astoņiem gadiem kļuvusi par Rīgas pils saimnieci.

Bēgļu meitene, kas kļuva par Valsts prezidenti

Tā par bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu 1999. gadā rakstīja Zviedrijas laikraksts "Dagens Industri". Arī britu BBC 2019. gada intervijai deva līdzīgu nosaukumu "No bēgļu bērna līdz prezidentei".

Bēgļu gaitas Vairas Vīķes–Freibergas ģimene sāka 1944. gada oktobrī – sākumā tās vedušas uz Vāciju, kur viņi pavadīja trīs gadus Lībekas nometnē. Tur valdīja aukstums, pārtikas trūkums un slimības. Protams, ne visi spēja izturēt skarbos apstākļus kara bēgļu nometnēs, īpaši mazi bērni. No plaušu karsoņa nomira arī topošas Latvijas prezidentes jaunākā, tikai desmit mēnešus vecā māsa.

Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Shutterstock

No Vācijas ģimene devās tālāk, un, kad Vairai bija 11 gadu, par viņas mājām kļuva Āfrikas valsts Maroka, kas tolaik bija Francijas protektorātā. Kad nacionālistu kustība Ziemeļāfrikā padarīja ārzemnieku dzīvi tur aizvien grūtāku, Vīķes-Freibergas ģimene pārcēlās uz Toronto Kanādā.

Lai varētu atļauties augstāko izglītību, topošā prezidente līdztekus studijām daudz strādāja, taču tas netraucēja viņai iegūt bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu psiholoģijā. Savukārt 1965. gadā Makgila Universitātē Monreālā viņa ieguva psiholoģijas zinātņu doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. No 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore.

Savukārt 1999. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti prezidenta amatā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un visā Austrumeiropā.

Bijusī migrante, kas kļuva par ASV “dzelzs lēdiju”

Pirmā sieviete, kas ieņēmusi ASV valsts sekretāres amatu Madlēna Olbraita (1937-2022) arī kādreiz bija bēgle. Viņa piedzima kā Marija Jana Korbelova Čehijas galvaspilsētā Prāgā, Josefa Korbela ģimenē. Madlēnai (tobrīd vēl Marijai) bija 11 gadu, kad 1948. gadā pie varas nāca komunisti un viņa kopā ar ģimeni emigrēja uz Ameriku, kur tēvs strādāja Denveras Universitātē.

Madlēna Olbraita
Madlēna Olbraita Foto: Unsplash

1957. gadā Marija, kas sevi pārdēvēja par Madlēnu, ieguva ASV pilsonību. No 1976. gada viņa aktīvi darbojās kā padomdevēja dažādiem Demokrātiskās partijas politiķiem un sabiedriskām organizācijām, bet no 1993. līdz 1997. gadam Olbraita bija arī ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā.

No 1997. līdz 2001. gadam Madlēna Olbraita bija ASV valsts sekretāre un kļuva par vēsturē pirmo sievieti šajā amatā. Tomēr, tā kā viņa bija naturalizēta ASV pilsone, viņa bija liegts kontrolēt kodolieroču iespējamo izmantošanu.

Spānijas robežsargi cīnās ne tikai ar migrantiem

Iespējams, arī starp tiem tūkstošiem migrantu, kuri laivās no Āfrikas dodas pretim Spānijas krastiem, arī būs topošie politiķi un uzņēmēji. Taču pagaidām viņus gaida nevis pilis, bet bēgļu nometnes un pirmie, ko viņi satiek ir robežsargi.

Spānijas robežsargi
Spānijas robežsargi Foto: National Geographic

Robežsargu rīcībā ir jaunākā tehnika, piemēram, helikopteri un superātrie kuteri, kā arī infrasarkanās kameras, kas ļauj pamanīt pārkāpējus tumšā naktī pat lielā attālumā. Jāpiebilst, ka tieši nakts aizsegā kontrabandisti, migranti un citi robežpārkāpēji mēģina iekļūt Spānijā visbiežāk, tāpēc šis diennakts posms drošības sargiem ir vissaspringtākais.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu