Spītējot iedzīvotāju protestiem, Smiltenes dome tomēr lems par Mēru muižas pārdošanu (1)

Kā informēja pašvaldības komunikācijas un mārketinga speciāliste Madara Mūrniece-Krūmiņa, 12.oktobrī Smiltenes novada pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komisijas sēdē tika skatīts jautājums par Mēru muižas iespējamu atsavināšanu, uzklausot administrācijas darbinieku apkopoto informāciju, kā arī iedzīvotāju redzējumu par muižas turpmākiem attīstības scenārijiem.

Pēc plašas viedokļu apmaiņas, nolemts jautājumu virzīt skatīšanai 19.oktobra domes sēdē, lai par to lemtu visi 15 deputāti.

Šī gada 17.augustā Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē deputāti skatīja jautājumu par iespējamu Mēru muižas atsavināšanu. Daļa Smiltenes novada iedzīvotāju iebilda pret šādu rīcību, aicinot deputātus dot laiku alternatīvu rīcības scenāriju sagatavošanai, kas tika akceptēts. Līdz 12.oktobra sēdei Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) bija lūdzis iedzīvotājiem sagatavot savu redzējumu par Mēru muižas turpmāko attīstību, kā arī noteicis vairākus uzdevums pašvaldības administrācijai.

Sadarbībā ar Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāju Ievu Miķi izvērtētas muzeja telpu optimizācijas iespējas un konstatēts, ka, pārceļot muzeju tikai uz vienu Mēru muižas ēkas stāvu, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot visas muzeja ekspozīcijas un realizēt funkcijas, ko nosaka normatīvie akti un muzeja akreditācija.

Pašvaldības apkopotā informācija par visām investīcijām muzejā no brīža, kad 2009.gada tika slēgta Birzuļu pamatskola, ir 218 383 eiro, no tiem 152 046 eiro bijis pašvaldības finansējums. Šajā laikā veikta daļēja jumta seguma maiņa un konstrukcijas pastiprināšana, verandas atjaunošana un durvju restaurācija.

Lai nodrošinātu muzejam telpas vismaz 700 kvadrātmetru platībā, tā pārcelšanai no Mēru muižas uz Kalnamuižu, veicot esošo ēku pārbūvi, aptuvenās investīcijas lēšamas 5 miljonu eiro apmērā, secinājuši ierēdņi, balstoties uz nesen veiktā Valmieras muzeja pārbūves finansiālajiem ieguldījumiem.

Precizētajā izsoles noteikumu projektā pašvaldība iekļaus nosacījumus par publiskās ārtelpas un muižas ēkas publisku pieejamību, kā arī paredzēs sadalīt zemes gabalu divās daļās, lai nodrošinātu, ka pašvaldības īpašumā paliek rekreācijas teritorijas, tostarp BMX trase un pludmales teritorija.

Iedzīvotāju pārstāves Alise Millere un Signe Boka komisijas sēdē pauda bažas, ka atsavināšanās gadījumā būs liegta piekļuve muižas parkam, ka jaunā muižas īpašnieka īstenoti remontdarbi vai citas darbības negatīvi ietekmēs muzeja ikdienu un kur muzeju izvietot līdz jaunu telpu izbūvei. Novada iedzīvotājus satrauc, kas notiks ar muižu, ja atsavināšana tomēr būs neveiksmīga, vai ja jaunais saimnieks piedzīvos kādas finansiālas grūtības.

Iedzīvotāji piedāvājuši pašvaldībai Mēru muižas nākotnei piecus scenārijus. Viens no tiem paredz, ka muiža paliek pašvaldības īpašumā, un tajā atrodas muzejs, tiek algots pārvaldnieks, kas piesaista nomniekus un iedzīvotāju biedrības.

Otrs scenārijs paredz, ka pašvaldībai piederošā muižā turpina darboties muzejs, nomnieki un iedzīvotāju biedrības. Trešais scenārijs paredz, ka muižu uz desmit gadiem nodod bezatlīdzības lietošanā vietējai biedrībai, kas to attīstītu.

Kā ceturto iespēju iedzīvotāji piedāvājuši atsavināt tikai muižas īpašumā esošo Smēdes māju un namu "Cerības", savukārt piektā iespēja būtu atsavināt visu muižas kompleksu, noteikumos iekļaujot stingrus nosacījumus iedzīvotāju bažu mazināšanai.

Mūrniece-Krūmiņa norāda, ka iedzīvotāji uzskata, ka kritiski svarīga ir pārvaldnieka piesaiste. Tā būtu pašvaldības algota štata vienība ar noteiktām amata prasībām. Pārvaldniekam būtu jāspēj analizēt esošā situācija, definēt attīstības mērķus un rast risinājumus to īstenošanai. Attīstības scenārijos minētā biedrība savukārt būtu jaundibināta organizācija, kas vāktu ziedojumus ēkas uzturēšanai, rīkotu dažādus pasākumus, īstenotu ārēja finansējuma piesaisti, kā rezultātā tiktu atslogots pašvaldības budžets un objekts attīstītos.

Par administrācijas un iedzīvotāju priekšlikumiem komisijā bija plašas diskusijas. Deputātu viedokļi atšķirās, daļa no viņiem ir pret Mēru muižas atsavināšanu, kamēr muzejam nav atrasta jauna vieta, bet citi - stingri iestājas par to, ka tai jāmeklē jauns saimnieks, lai šo muižu sakārtotu un attīstītu, jo ilgtermiņā pašvaldības budžetā neredz tam finansējumu, informēja Mūrniece-Krūmiņa.

Komisijas sēdē deputāti vienojās Mēru muižas atsavināšanas nolikumu virzīt uz domes sēdi. Līdz tam domes lēmumprojektā un izsoles noteikumos uzdots veikt precizējumus, lai mazinātu iedzīvotāju grupas paustās bažas par riskiem, kuri varētu rasties atsavinot Mēru muižas īpašumu.

Kā vēstīts, pašvaldība bija saņēmusi iesniegumu ar 189 iedzīvotāju parakstiem un aicinājumu tās vadībai, deputātiem, mantas novērtēšanas, atsavināšanas un izsoles komisijas locekļiem ierasties uz klātienes tikšanos 18.septembrī, lai skaidrotu lēmumu par muižas nodošanu atsavināšanai.

Tikšanās laikā iedzīvotāji pauda bažas par muižas, kas ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis, Bilskas pagasta un visa novada atpazīstamības zīme, pasākumu norises vieta un tūrisma objekts, pieejamību pārdošanas gadījumā. Ne mazāk aktuāls esot jautājums par Smiltenes novadpētniecības muzeja nākotni, kas muižas telpās atrodas jau kopš 2011.gada.

Domes deputātu iespējamais šī brīža scenārijs paredz tā pārvietošanu uz Smiltenes pagasta Kalnamuižu. Iedzīvotāji šādu lēmumu vērtē kā neracionālu.

Viņuprāt, būtu jāpilnveido muižas iznomāšanas noteikumi, ļaujot tur darboties vietējiem komersantiem, kas ne tikai piešķirtu objektam citu vērtību, bet arī dotu atspaidu ēkas uzturēšanas izmaksu segšanai. Visbeidzot tika akcentēta muižas kultūrvēsturiskā, sociālā, rekreācijas un sentimentālā nozīme iepretim finansiālajiem apsvērumiem.