Peronu modernizācijas projektā aizdomas par dubulto finansējumu, risks zaudēt Eiropas finansējumu (1)

2021. gadā Latvijas dzelzceļš noslēdza līgumus par 48 vilciena pieturu modernizāciju. Tā kā lielākā daļa finansējuma - 37 miljoni eiro - bija paredzēti no Eiropas fondu naudas, darbi bija jāizpilda divu gadu laikā.

“Kuru katru brīdi parādīsies jaunie elektrovilcieni un attiecīgi ir jāpielāgo maksimāli ērtību nodrošināšanai pasažieriem arī pieturvietas, primāri peroni,” skaidro Rinalds Pļavnieks, VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs.

Taču tagad jau ir skaidrs, ka laikā visu uzbūvēt nepaspēs. Jelgavas virzienā pieturvietas tikai sāk nodot, bet Krustpils virzienā būvdarbi vēl nav sākti. Dzelzceļš būvniekus nevaino, sakot, ka divu gadu laikā uzprojektēt un uzbūvēt tik daudzus objektus nav iespējams. Taču tas nozīmē, ka arī naudu atlikušajām pieturām būs jāprasa jau no nākamā Eiropas Fondu plānošanas perioda.

Pļavnieks raidījumam pastāstīja, ka ir izdevies vienoties ar iesaistītajām institūcijām, ka drīkst pieņemt vienu no galējiem mēriem un veikt projekta fāzēšanu, šī plānošanas perioda ietvaros nepabeigtos darbus pārnesot uz nākamo periodu.

“Šobrīd ir skaidrs, ka šis projekts netiks pabeigts šogad, no 46 peroniem tikai 20 būs pabeigti šogad,” atzina Solvita Dombrovska, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta direktore.

“Līnijā Rīga-Krustpils netiks pabeigti būvniecības darbi, un Rīga-Skulte dažādos posmos netiks pabeigti būvniecības darbi. Līdz ar to nav cita iespējā, kā šo projektu, fondu sistēmā runājot, posmot, tas ir pabeigt starp diviem plānošanas periodiem, no diviem finansējumiem,” raidījumam “Nekā Personīga” skaidroja Dombrovska.

Eiropas līdzfinansētajai peronu un citas pasažieru infrastruktūras modernizācijai ir jānoslēdzas līdz šī gada beigām, taču darbi aizkavējušies. Projektu vēl vairāk aptumšo aizdomas, ka Latvijas dzelzceļa darbinieki no vismaz viena no iepirkuma uzvarētājiem saņēmuši atalgojumu.

Pirmās ziņas par "Latvijas dzelzceļa" darbinieku iesaistīšanos būvdarbos parādījās jau pagājušajā gadā. Būvnieki vēlējās nomāt valsts uzņēmuma tehniku un algot tā darbiniekus. Dzelzceļš vērsās pie uzrauga - Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.

Aģentūras pārstāve Dombrovska: “Mēs esam konsultējuši dažus no saviem finansējuma saņēmējiem, ka, ja tehnikas nomas līgums tiktu slēgts, kur būvnieki slēgtu tehnikas nomas līgumu ar pasūtītāju vai tā meitas uzņēmumu, mēs noteikti šo padziļināti vērtētu. .. Viens no šiem uzņēmumiem ir Latvijas dzelzceļš, mēs esam viņus konsultējuši par šo. Tas būtu risks, ka tas ir dubultais finansējums, jo vienlaicīgi saņemtu no diviem avotiem par vienu un to pašu līgumu.”

Aģentūra brīdināja dzelzceļu, ka tehnikas iznomāšana būvniekam varētu tikt uzskatīta par dubulto finansēšanu. Formāli saskaņota ir tikai viena Latvijas dzelzceļa darbinieka piestrādāšana projektā par būvuzraugu.

Tā laika "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka neatminas, ka kāds viņam prasījis iznomāt tehniku vai noalgot valsts uzņēmuma darbiniekus.

“Kaut kādas baumas klīda, ka kaut kas tāds varētu notikt, bet es katrā ziņā personīgi neesmu neko tādu apstiprinājis,” raidījumam teica Māris Kleinbergs, bijušais VAS "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs.

Bet acīmredzot tas tomēr ir noticis. "Nekā personīga" noskaidrojis, ka šovasar būvnieki "Latvijas dzelzceļa" vadībai sūdzējušies, ka projektā piesaistītie valsts uzņēmuma darbinieki prasot milzu summas, tādēļ darbi aizkavējas. Valsts uzņēmuma iekšienē situācija novērtēta kā iespējama korupcija. Par potenciāliem korupcijas riskiem informēts arī dzelzceļa padomes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš šajā nedēļā ir atvaļinājumā, tāpēc no sarunas atteicās.

“Nekā personīga” jautāja Rinaldam Pļavniekam, vai ir zināmi gadījumi, kad šī projekta ietvaros bijušas aizdomas par korupciju.

“”Latvijas dzelzceļš” kā liela izmēra kapitālsabiedrība ar ļoti nopietniem investīciju projektiem, un es domāju, ka tas ir visur valsts pārvaldē, šis korupcijas potenciāls, negodīguma risks ir ļoti augstā līmenī. Šajā projektā arī ir identificēti šādi riski gan sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu, gan mūsu dažādas citas mijiedarbības, un pašlaik tie tiek kontrolēti caur iekšējās kontroles sistēmām un procesiem,” atzina Pļavnieks,

Dzelzceļa vadītājs skaidroja, ka nav iespējams izkontrolēt, kādos paralēlos darbos strādā seši tūkstoši uzņēmuma darbinieku.

Strādāt otrā darbā arī neesot aizliegts, ja vien paveic savus tiešos pienākumus un to saskaņo ar vadību. Viņš apstiprina, ka projektā tiek izmantota valsts uzņēmuma tehnika. Bažu, ka tas varētu noraut Eiropas naudas saņemšanu, viņam gan nav.

“Mēs savos projektos būvniekam varam iznomāt savu tehniku, mūsu tehnika dažos gadījumos ir pat monopolstāvoklī valstī, jo reti kuram citam privātam uzņēmumam ir šāda dzelzceļa būvniecības tehnika. Kas attiecas uz darbaspēku, tad šāda rīcība nav pieļaujama. Tā pieļaujama absolūtā monopola gadījumā, kā piemēram signālista pakalpojums - tas ir cilvēks, kurš manuāli kontrolē kustību uz sliežu ceļa,” skaidroja Pļavnieks.

Būvniecībā nodarbinātie cilvēki nāk no "Latvijas dzelzceļa" Sliežu ceļu pārvaldes. Šīs struktūrvienības vadītājs bija iesaistīts arī uzņēmumu piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu laikā. Pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons rakstiskā atbildē uzsvēra, ka pats paralēli darbam "Latvijas dzelzceļā" nav strādājis projektā iesaistītajos uzņēmumos vai apakšuzņēmumos.

Lielākais darbu apjoms peronu modernizācijas projektā atvēlēts pilnsabiedrībai "BMGS-Fima". Tās vadītāja Svetlana Afanasjeva apstiprina, ka piesaistīti ari valsts uzņēmuma darbinieki un tehnika.

Afanasjeva uzsvēra, ka, kopš līgumu noslēgšanas, ir notikušas daudzas ārkārtīgi nozīmīgas izmaiņas dzelzceļa nozarē kara dēļ Ukrainā, tāpēc projekta realizācijā ir daudz izaicinājumu. “Turklāt jāņem vērā, ka esošo platuma sliežu infrastruktūras modernizāciju iespējams veikt tikai ar tam piemērotu un pieejamu tehniku un speciālistiem. Tādēļ jautājumos, kas saistīti ar dzelzceļa kustības drošību un nepārtrauktības nodrošināšanu, līgumi nosaka Latvijas Dzelzceļa pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību, par to veicot samaksu pēc tarifa, kas bija noteikts konkursa nolikumā,” raidījumam atklāja Afanasjeva.

Centrālā līgumu un finanšu aģentūra pārbaudes peronu modernizācijas projektā sāks nākamā gada sākumā, pēc tā noslēgšanas. Projektā nav pabeigta pat ne puse no objektiem, bet tas, kas ir izdarīts, paveikts ar 50% sadārdzinājumu.

Visticamāk, šomēnes valdība lems par kārtējās naudas piešķiršanu Latvijas dzelzceļa darbības turpināšanai. Pats uzņēmums neatklāj, cik lielu summu prasa. Bet mūsu rīcībā esošas ziņas, liecina, ka tie ir vismaz 40 miljoni.