Vai Latvijā ražo sastāvdaļas Krievijas armijas apģērbam? Kremļa opozicionāra medijs tur aizdomās kādu firmu Latvijā (1)

Jau 2022. gada ziemā okupantu armijā bija milzīgs armijas formu deficīts. Uz papīra tām it kā vajadzēja būt saražotām, bet realitātē noliktavas bija tukšas. Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska medijs kopš kara sākuma padziļināti pētījis vienu no armijas formu ražotājiem. Un atklājis tā saikni ar kādu firmu Latvijā.

Tādi it kā sīkumi kā pogas, rāvējslēdzēji ir būtiskas sastāvdaļas arī karavīru formām. No Krievijas aizbēgušie žurnālisti izpētījuši, ka viņu armijas apģērbu izgatavotāji izmanto arī ražojumus, kas tapuši Latvijā.

Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska medijs kopš kara sākuma sekojis līdzi vairākiem ražotājiem, kas apgādā armiju. Starp tiem ir arī milzīgs tekstila apģērbu holdings BTK - Group (БТК-Групп). Šis tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem militāro apģērbu ražotājiem Krievijā. Ražotnes atrodas desmit reģionos. Arī Baltkrievijā un Dienvidosetijā. Līdz ar Putina parakstīto dekrētu 2010. gadā holdings kļuva par centrālo piegādātāju bruņotajiem spēkiem. Informācija par to, cik lieli ir valsts pasūtījumi BTK - Group, ir noslepenota. Kompānija arī plaši nereklamē, ka šuj armijas formas. Ziņas par sadarbību ar Aizsardzības ministriju izdevies iegūt, tikai pētot vairākus šīs firmas un ministrijas tiesvedības dokumentus tiesās Maskavā, kas pierāda šo sadarbību. Zināms, ka šīs kompānijas formas nēsā arī specvienības un Rosgvardija.

Žurnālists Iļja Davļačins stāsta: “Iesākumā mēs pētījām līgumus, ko slēgusi BTK Grupa. Mēs ilgāku laiku sekojām šai firmai, jo bija zināms, ka tā ģērbj Krievijas armiju. Lai gan to rūpīgi slēpj. Ir iespējams ieiet BTK Grupas interneta mājas lapā un redzēt, ka tur ir skolnieku forma, specapģērbi, oficiantu apģērbs. Bet tur nav teikts nekas par armijas formu. Lai arī zinām, ka šī kompānija tās šuj. Mēs sākām pētīt līgumus, ko šī kompānija slēdz ne tikai Krievijā, bet arī ārvalstīs. Un ar pārsteigumu atklājām, ka viena no firmām, kas pastāvīgi piegādā kaut kādas pogas, rāvējslēdzējus, dažādas detaļas, atrodas Rīgā. Turklāt pašā centrā. To sauc "ARTA-F".”

Žurnālisti atklājuši saikni starp Krievijas armijas formu ražotāju un firmu Latvijā, kas bāzēta Rīgā, Maskavas ielā. Rūpnīca atrodas Liepājā. Akciju sabiedrība ARTA-F izgatavo dažādus izstrādājumus, kas nepieciešami apģērba ražošanai, - sākot ar spiedpogām un beidzot ar rāvējslēdzējiem.

Internetā ir pieejamas datu bāzes, kurās iespējams izsekot loģistikas kravu ceļus. Tajās apkopotas ziņas par preču sūtītāju, saņēmēju, preces apraksts, sūtīšanas datums un arī kravas svars. Pēc šīs informācijas iespējams aplēst apjomu, cik no ARTA-F saražotā nonācis Krievijā. Hodorkovskis LIVE žurnālisti rēķina, ka kopš kara sākuma firmas uz Krieviju nosūtīto preču vērtība ir aptuveni 6 miljoni eiro. Un lielākā daļa nonākusi holdingā BTK - Group. No tā, protams, nevar tieši secināt, ka tas viss izmantots okupantu armijas formu ražošanā. Bet apjomi ir ievērojami. Tā, piemēram, šeit redzams, ka 2022. gada beigās mēneša ietvaros sūtītas vairākas kravas ar rāvējslēdzējiem un pogām. Apjomīgākās no kravām pat pārsniedz vienu tonnu.

Stāsta žurnālists Davļačins: “Pusotra gada laikā kopš kara sākuma muitas dokumentos mēs saskaitījām iepirkumu vismaz 6 miljonu dolāru apmērā. Gigantisks cipars. Iedomājaties - pogas, rāvējslēdzēji un 6 miljoni dolāru. Tā ir solīda summa. Ar BTK Grupu viņi sadarbojas ilgi, bet tieši pēdējos gados sadarbība kļuva apjomīgāka. To iespējams secināt pēc ARTA-F ienākumiem. 2021. gadā viņiem peļņa bija gandrīz 181 tūkstotis eiro. Kara gadā tā sasniedza gandrīz miljonu eiro. Rīgas kompānijas peļņa pieauga faktiski sešas reizes. Kara laikā tā ieguvusi nepavisam ne sliktu peļņu.”

A/s ARTA-F visas nedēļas garumā uz Nekā personīga e-pastiem ar lūgumu skaidrot sadarbību ar Krievijas armijas formu ražotāju neatbildēja. Arī uzņēmumā sastaptie darbinieki no sarunas ar žurnālistiem izvairījās. Valdes priekšsēdētājs Vladislavs Andrejevs esot atvaļinājumā.

No plašākiem komentāriem skaidrot iespējamo Latvijas firmas sadarbību ar Krievijas armijas formu ražotāju atteicās gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts drošības dienests.

Centrālā statistikas pārvalde pēc vasaras beigās piedzīvotās izgāšanās ar nekorektās statistikas publiskošanu par uzņēmumiem, kas turpinājuši tirgoties ar Krieviju arī pēc kara sākuma, padziļinātu informāciju par konkrētiem uzņēmumiem žurnālistiem nedod.

Kā liecina pārvaldes apkopotie vispārīgie dati par, piemēram, rāvējslēdzēju eksportu no Latvijas - pirmajā vietā kā saņēmējs pārliecinoši ir Krievija.

Davļačins: “Daži cilvēki var pasmieties un teikt: kas tad tas ir - pogas, rāvējslēdzēji. Tās patiešām ir nesankcionētas preces. Bet iedomājieties. Zaldāts uzvelk bikses, kurām nav rāvējslēdzēja vai pogu. Bikses viņam kritīs nost un viņš uz fronti tādā formā neies. Tāpēc mēs tomēr uzskatām, ka šīs piegādes ir ļoti svarīgas. Un tas, ka kompānija piegādā Krievijas firmai, kas nav sankcionēta, bet kam ir cieša saikne ar Aizsardzības ministriju, tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs stāsts. Un man ir kompānijai ARTA-F daudz jautājumu. Es ļoti šaubos, ka viņi nezina, kam piegādā visas šīs preces. Jūs ar BTK Grupu sadarbojaties ļoti ilgus gadus. Un ja jūs pat vienkārši "iegūglētu", jūs piecās sekundēs uzzinātu, kas tā par firmu. Tāpēc atrunas no sērijas, ka mēs nezinām, kam piegādājam līdzīgas preces, es personīgi nepieņemu.”

Kopš kara sākuma Rietumi pret Krieviju ieviesa sankcijas. Aizliedza pārdot virkni tā saucamo divējādā lietojuma preču, ko var izmantot arī militārajā rūpniecībā. Tomēr sankcijas Kremlis spējis apiet. Kā vēsta amerikāņu izdevumi - Krievijai kopš iebrukuma Ukrainā izdevies būtiski palielināt raķešu un artilērijas lādiņu ražošanu. Sastāvdaļas, tajā skaitā mikročipi un citas detaļas, izmantojot garākas starpnieku ķēdes, tomēr nonāk līdz rūpnīcām Krievijā. Militārie apskatnieki brīdina, ka sankcijas nestrādā kā plānots.

Kā minēts uzņēmuma ARTA-F pēdējā gada pārskatā: "Reaģējot uz 2022. gada 24. februārī uzsākto bruņoto konfliktu Ukrainā, starptautiskā sabiedrība ir ieviesusi dažādas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, un daudzām šo valstu juridiskajām un fiziskajām personām. (..) Bet uzņēmums darbojas parastajā darba režīmā un šobrīd nav paredzama būtiska ietekme uz uzņēmuma esošo un turpmāko darbību.”