Šī procedūra ir dārgāka un sarežģītāka, bet ar lielāku efektivitāti (30-50% veiksmes rādītājs atkarībā no pacienta veselības). Rezultāti arī daļēji atkarīgi no sievietes vecuma. Pirms procedūras sievietes organisms tiek stimulēts, lai nobriestu vairākas olšūnu, palielinot izdošanās koeficientu.
Gan Latvijā, gan Igaunijā ir sešas klīnikas, kas piedāvā šos pakalpojumus. Lielākā no tām ir "IVF Riga Holding", kurai 2022. gadā apgrozījums bija 6,2 miljoni eiro un peļņa – gandrīz viens miljons.
Dānijā ir vairāk nekā 20 klīnikas, puse no tām valsts īpašumā. Tiek veikti vairāk nekā 12 000–15 000 IVF cikli un tikpat daudz IUI ciklu visā valstī, apkalpojot arī citu valstu pilsoņus, sacīja Lindbergs.
Latvijā mākslīgās apaugļošanas procedūras tiek apmaksātas no valsts budžeta kopš 2012. gada. 2020. gadā veikti 590 apaugļošanas cikli, 263 rezultējās dzemdībās. 2021. gadā šis skaits pieauga līdz 912 apaugļošanas cikliem un 387 dzemdībām, bet 2022. gadā bija 1024 apaugļošanas cikli un 206 dzemdības. Šogad plānotas 1800 apaugļošanas procedūras, kuras valsts finansēs ar aptuveni 2,5 miljoniem eiro. Vecuma slieksnis sievietēm, kuras var izmantot šo pakalpojumu, ticis palielināts no 37 uz 40 gadiem.
Neauglība skar aptuveni 15% pāru reproduktīvā vecumā, un šī problēma kļūst plašāka, jo sievietes izvēlas bērnus laist pasaulē arvien vēlāk. Spermas kvalitātes jautājums arī ir svarīgs, un donoram tiek veikti rūpīgi testi gan medicīniski, gan psiholoģiski.
Latvijā, Igaunijā un Dānijā ir dažādi noteikumi attiecībā uz mākslīgās apaugļošanas izmaksām un pieejamību. Latvijā vienkāršākā inseminācijas procedūra ar donora spermu maksā līdz 1000 eiro, un to neapmaksā valsts. Igaunijā jāmaksā pašam, bet Dānijā šos pakalpojumus apmaksā valsts. Homoseksuālām partnerēm Latvijā valsts nenodrošina finansējumu, bet Dānijā un Igaunijā valsts to atbalsta.
Vienkāršo insemināciju veic arī viendzimuma sieviešu pāri, kuriem ir pieejams spermas donors. Tomēr Latvijā nav vienota dzimumšūnu reģistra, kas sarežģī donora izsekojamību. Katrā valstī ir arī ierobežojumi attiecībā uz bērnu skaitu no viena donora - Dānijā 12, Igaunijā 6 un Latvijā 3. Klīnikām trūkst mehānisma, lai pārbaudītu donora vēsturi, tādēļ teorētiski viens donors varētu būt saistīts ar līdz pat 18 bērniem.