«Aizliegtais paņēmiens» salīdzinājis mākslīgās apaugļošanas regulējumu Latvijā, Igaunijā un Dānijā (1)

Mākslīgās apaugļošanas galvenie ceļi pamatā ir divi. Pirmajā pieejā tiek izmantota ļoti vienkārša procedūra, ko sauc par IUI vai intrauterīno insemināciju. Šajā procesā sievietē tiek ievadīta vīrieša sperma. Lai šī metode būtu veiksmīga, ir svarīgs ne tikai sievietes vecums, bet arī olvadu caurlaidība. Kā norāda neauglības ārstēšanas speciālists no "MyClinicRiga" Māris Arājs, olvadiem ir jābūt caurlaidīgiem, citādi inseminācija nebūs sekmīga.

ASV šo procedūru var veikt mājas apstākļos, iegādājoties inseminācijas aprīkojumu internetā. Ir pieejamas spermas bankas, kurās var pasūtīt donora spermu un saņemt to sasaldētā veidā mājās.

Dānijā arī šo procedūru var veikt mājās, bet jānorāda klīnika, ar ko saistīta paciente. Spermas paraugu var piegādāt veselības aprūpes persona. Dānijā ir ierobežojumi donora bērnu skaitam, un sievietei ir jāpaziņo par rezultātiem.

Latvijā šāda iespēja nav pieejama. Procedūra notiek medicīnas iestādēs, un mājas apstākļos tā nav atļauta saskaņā ar likumu.

Otrs mākslīgās apaugļošanas veids, ko sauc par IVF (in vitro fertilizācija) vai ekstrakorporālo apaugļošanu, nozīmē olšūnas izņemšanu no sievietes ķermeņa brieduma stadijā. Pēc tam olšūnu apaugļo ar spermatozoīdiem laboratorijā, vai arī spermatozoīds tiek ievadīts olšūnā caur tās apvalku.

Šī procedūra ir dārgāka un sarežģītāka, bet ar lielāku efektivitāti (30-50% veiksmes rādītājs atkarībā no pacienta veselības). Rezultāti arī daļēji atkarīgi no sievietes vecuma. Pirms procedūras sievietes organisms tiek stimulēts, lai nobriestu vairākas olšūnu, palielinot izdošanās koeficientu.

Gan Latvijā, gan Igaunijā ir sešas klīnikas, kas piedāvā šos pakalpojumus. Lielākā no tām ir "IVF Riga Holding", kurai 2022. gadā apgrozījums bija 6,2 miljoni eiro un peļņa – gandrīz viens miljons.

Dānijā ir vairāk nekā 20 klīnikas, puse no tām valsts īpašumā. Tiek veikti vairāk nekā 12 000–15 000 IVF cikli un tikpat daudz IUI ciklu visā valstī, apkalpojot arī citu valstu pilsoņus, sacīja Lindbergs.

Latvijā mākslīgās apaugļošanas procedūras tiek apmaksātas no valsts budžeta kopš 2012. gada. 2020. gadā veikti 590 apaugļošanas cikli, 263 rezultējās dzemdībās. 2021. gadā šis skaits pieauga līdz 912 apaugļošanas cikliem un 387 dzemdībām, bet 2022. gadā bija 1024 apaugļošanas cikli un 206 dzemdības. Šogad plānotas 1800 apaugļošanas procedūras, kuras valsts finansēs ar aptuveni 2,5 miljoniem eiro. Vecuma slieksnis sievietēm, kuras var izmantot šo pakalpojumu, ticis palielināts no 37 uz 40 gadiem.

Neauglība skar aptuveni 15% pāru reproduktīvā vecumā, un šī problēma kļūst plašāka, jo sievietes izvēlas bērnus laist pasaulē arvien vēlāk. Spermas kvalitātes jautājums arī ir svarīgs, un donoram tiek veikti rūpīgi testi gan medicīniski, gan psiholoģiski.

Latvijā, Igaunijā un Dānijā ir dažādi noteikumi attiecībā uz mākslīgās apaugļošanas izmaksām un pieejamību. Latvijā vienkāršākā inseminācijas procedūra ar donora spermu maksā līdz 1000 eiro, un to neapmaksā valsts. Igaunijā jāmaksā pašam, bet Dānijā šos pakalpojumus apmaksā valsts. Homoseksuālām partnerēm Latvijā valsts nenodrošina finansējumu, bet Dānijā un Igaunijā valsts to atbalsta.

Vienkāršo insemināciju veic arī viendzimuma sieviešu pāri, kuriem ir pieejams spermas donors. Tomēr Latvijā nav vienota dzimumšūnu reģistra, kas sarežģī donora izsekojamību. Katrā valstī ir arī ierobežojumi attiecībā uz bērnu skaitu no viena donora - Dānijā 12, Igaunijā 6 un Latvijā 3. Klīnikām trūkst mehānisma, lai pārbaudītu donora vēsturi, tādēļ teorētiski viens donors varētu būt saistīts ar līdz pat 18 bērniem.