Pēdējā laikā tik bieži esmu norādījis uz likumprojektiem, kas tiek virzīti un apstiprināti, absolūti neiedziļinoties lietu būtībā, ka nu jau varētu vienkārši sākt citēt pats sevi. Tomēr jāsaka – atkal. Jau atkal kārtējais brāķis likuma grozījumos tika akceptēts valdībā un bija jau ceļā uz apstiprināšanu Saeimā. Kārtējo reizi ar labiem nodomiem tika bruģēts ceļš uz elli.

Šoreiz gan, par laimi, iedzīvotāju sašutums sociālajos tīklos panāca savu. Proti – premjerministre Evika Siliņa paziņoja, ka vienojusies ar finanšu ministru nevirzīt valdības apstiprinātos grozījumus likumā par "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz fizisko personu obligāto ienākumu deklarēšanu. Tas nolemts, “lai novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju”.

Grozījumus likumā paredzēts pārstrādāt, tomēr ir būtiski runāt par to, kas tad īsti bija paredzēts šajos grozījumos pirms visi sāka protestēt. Jo tas bija kārtējais lieliskais piemērs likuma brāķim.

Tātad, vispirms ir neapstrīdams fakts – aplokšņu algas Latvijā ir milzīga problēma. Iespējams, pat vislielākā no problēmām, kuru dēļ beigās nākas valsts līmenī bomžoties ar mediķu, policistu, ugunsdzēsēju un citu algām. Kartupeļi kliedz, ka valsts viņiem neko nedod un valdība ir slikta, tāpēc valsts apzagšana, saņemot algas aploksnēs, ir teju vai attaisnojama.

Vārdsakot – tāds pamatīgs riņķa dancis, kurā zaudētāji ir pilnīgi visi. Bet lielākoties jau laikam tie, kuri godīgi maksā nodokļus un valsts ekonomiku tur uz saviem pleciem. Lai vai kā, šī ir pavisam reāla un ārkārtīgi milzīga problēma pret kuru jācīnās.