Daļai pašvaldību jau nākamgad var pietrūkt līdzekļu pamatfunkciju veikšanai

Kā informējas LPS pārstāve Liene Užule, kredītprocentu, pakalpojumu un energoresursu cenu palielinājums, minimālās algas un pedagogu atalgojuma celšana, kā arī citu izdevumu būtisks pieaugums radījis situāciju, kurā daļai pašvaldību jau nākamgad var pietrūkt līdzekļu pamatfunkciju veikšanai.

Tāpēc LPS un Finanšu ministrija turpinās sarunas par nākamā gada budžetu un nepieciešamo papildus finansējumu pašvaldībām, tai skaitā tām 17 pašvaldībām, kurām var rasties nopietnas grūtības nodrošināt pamatvajadzības.

Sarunas vadīs LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), bet tajās piedalīsies LPS Valde, LPS padomnieki un ministrijas pārstāvji.

Savukārt piektdien, 20.oktobrī, LPS Domes sēde izskatīs Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. - 2026.gadam. Plānots, ka domes sēdē piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Ašeradens un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Kaminskis pauž, ka nenodrošinot minimālo nepieciešamo finansējumu pašvaldību funkciju veikšanai, nākamgad būs jārisina daudzas problēmas, ko izjutīs iedzīvotāji. Kritiskākā situācija ir visās Latgales pašvaldības, īpaši Augšdaugavas novadā un Krāslavas novadā, kur līdzekļi ir nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai.

Iedzīvotāju skaits samazinās, bet izdevumi dažādās jomās būtiski palielinās. Vidēji valstī pašvaldībām nākamgad budžeta palielinājums būs vidēji 8%. Tomēr, piemēram, Krāslavas novadā pieaugums būs vien 0,5% un tas nenosegs būtisko izdevumu pieaugumu.

Kā norāda Kaminskis, neesot labi, ka nav zināma nodokļu ieņēmumu prognoze. Viņa ieskatā, ieņēmumu pieauguma proporcijai ir jābūt vienādai - ja valstij ieņēmumi pieaug, tad arī proporcionāli pašvaldībām ieņēmumiem jāpieaug. Tas nodrošināšot valsts atttīstību.

Viens no risinājumiem ir speciālā dotācija, lai konkrētajā teritorijā turpinātu nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus. Pašvaldībām vairs nav pieejamo rezervju, jo pēdējos gados, kuru laikā pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu valstij, iespējas ir izsmeltas, norāda Kaminskis.

Situācija kopumā pašvaldībām esot sarežģīta vairāku iemeslu dēļ - nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai.

Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai, akcentē Kaminskis.

Šī brīža situācija aizvien radot nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ uzskata LPS vadītājs.