Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Vai Latvijas pacientu iespējas ārstēties ir vienlīdzīgas uz pārējo ES pilsoņu fona?

Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore
Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Foto: Publicitātes foto

Ikvienam no mums ir pieejams ģimenes ārsts, ir iespēja saņemt konsultācijas, veikt analīzes, nonākt pie diagnozes, iegūt medicīnisko aprūpi. Ne vienmēr šis ceļš ir ātrs, bieži vien būs jāgaida rindās, lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, tomēr šajā posmā valsts visiem pacientiem piedāvā līdzīgas iespējas. Bet, sākot medikamentozo ārstēšanu, daudzi pacienti nonāk neapskaužamā situācijā – zāles ne visos gadījumos tiek apmaksātas. Kompensējamo medikamentu pieejamība nereti ir “laimes spēle”. Valsts nostāda Latvijas pacientus nevienlīdzīgā situācijā.

zāles nonāk kompensējamo zāļu sarakstā?

Latvijas pacientiem valsts kompensē zāles 100%, 75% vai 50% apmērā, atkarībā no konkrētās diagnozes. Šie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Zāļu valsts aģentūra izvērtē jauno medikamentu salīdzinošo efektivitāti, medicīnisko nepieciešamību, atbilstību slimību ārstēšanas shēmām un citus kritērijus, sniedzot atzinumu par zāļu terapeitisko un izmaksu efektivitāti, kā arī atbilstību starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām. Tomēr ne visas pozitīvi vērtētās zāles tiek kompensētas. Gala lēmumu pieņem Nacionālais veselības dienests, ņemot vērā pieejamo finansējumu, kas ilgākā periodā ir bijis nepietiekams.

Finansējuma trūkuma dēļ “rindā” šobrīd gaida gandrīz 100 Zāļu valsts aģentūras pozitīvi vērtēti medikamenti.

Savukārt Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas ikgadējos ziņojumos nemainīgi vērojams, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā medikamentu pieejamībā pacientiem.

2023. gada dati rāda, ka no 168 pēdējos četros gados Eiropas Savienībā reģistrētiem medikamentiem Latvijā pieejami tikai 32 medikamenti, turklāt lielākā daļa no tiem pieejami tikai daļēji - konkrētu diagnožu ārstēšanai.

Latvijas pacientam ir jāgaida vidēji 578 dienas līdz iespējai saņemt piemērotāko, jaunāko un efektīvāko medikamentu. Piemēram, onkoloģijas medikamentu gadījumā tās ir 820 dienas.

Kādas sekas ir pacientam?

Ņemot vērā minēto situāciju, bieži vien Latvijas pacientam būs pieejamas mazāk efektīvas zāles vai sliktākajā gadījumā nebūs iespēja medikamentozai ārstēšanai. Lai gan pastāv arī individuālās kompensācijas sistēma jeb iespēja pieteikties zālēm, ja kompensējamo medikamentu saraksts pacienta vajadzības nesedz. Tomēr tās noteikumi un pieejamais finansējums ir ļoti ierobežots. Situācijas problemātiku ieskicē arī Latvijas pacientu regulārā vēršanās pēc ziedotāju palīdzības. Tas izgaismo izaicinājumus un nerisina sistemātiskas problēmas, kur daudziem pacientiem tiek būtiski mazināta dzīves kvalitāte un diemžēl arī dzīves ilgums.

Kādi ir risinājumi?

1. Valsts finansējumam kompensējamiem medikamentiem ir jākļūst par nemainīgu prioritāti ar stabilu, prognozējami pieaugošu finansējumu. Ir jāņem vērā, ka ikviens eiro, kas tiek piešķirts medikamentiem uzreiz nonāk pie pacienta. Šis risinājums neprasa reformas vai plašas pārmaiņas sistēmā, tāpēc ir ieviešams īstermiņā. Šajā kontekstā pozitīvi vērtējama jaunā Latvijas veselības ministra H. A. Meri paustā pārliecība, ka kompensējamajiem medikamentiem nepieciešams celt finansējumu, kas būs liels ieguvums pacientiem.

2. Valstij ir jāpārliecinās, ka tā tērē savus līdzekļus atbildīgi – attiecīgi par zālēm nepārmaksājot. Zāļu cena ir valsts regulēta, to veido ražotāja sākotnējā cena, kas Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un ir tāda pati kā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas zāļu cenas dārdzība salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm rodas lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu rezultātā, kas ir augstāki nekā pārējās divās Baltijas valstīs. To vēl vairāk veicina PVN, kas kompensējamiem medikamentiem arī pārsniedz kaimiņu noteikto.

3. Digitālie risinājumi var būt daļa no atbildes, jo kā pierāda starptautiskā prakse ilgtermiņā to ieviešana palīdzēs apkopot datus arī par zāļu terapeitisko iedarbību, nodrošinās polifarmācijas jeb pārmērīgas medikamentu lietošanas ierobežošanu, kā arī veicinās jaunu, elastīgu un valstij izdevīgu apmaksas modeļu ieviešanu. Digitalizācija nav atbilde uz visiem sistemātiskajiem izaicinājumiem, bet gan rīks, kas veicinās visu pārējo procesu attīstību.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir viens no augstākajiem ārstniecības ceļā novēršamo nāvju skaits, īstenojot minētos risinājumus, mums ir liels potenciāls salīdzinoši īsā laikā situāciju uzlabot. Veselība ir mūsu vissvarīgākais resurss, un veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pieejamība un inovācijas ir kritiski svarīgi faktori, kas veicina sabiedrības labklājību un ekonomisko stabilitāti. Latvijas veselības aprūpes nozarē ir virkne izaicinājumu, taču tieši šie izaicinājumi norāda uz virzieniem, kādos mēs varam un mums vajag darboties. Ir pienācis laiks darbībām, kas nodrošina mūsu pacientu vienlīdzīgas iespējas saņemt ārstēšanu Latvijas un Eiropas Savienības līmenī.

Atsauces:

EFPIA. Patients W.A.I.T. Indicator 2022 Survey. 2023

Svarīgākais
Uz augšu