Armēnijas premjerministrs: Stabili jāvirzās uz miera panākšanu ar Azerbaidžānu

Pašinjans savā uzrunā pauda stingru atbalstu demokrātijas principiem, ņemot vērā dažādās krīzes, ar kurām Armēnija ir saskārusies pēdējos gados. Viņš īpaši uzsvēra satricinājumus, ko radījis 2020.-2021.gada karš un konflikts par robežām ar Azerbaidžānu. Viņš iebilda apgalvojumiem, ka pie Armēnijas ciešanām vainojams tās demokrātiskums, uzsverot, ka viņa valsts tiktu paralizēta, zaudētu savu neatkarību un suverenitāti, ja tā nebūtu demokrātiska.

Runājot par Azerbaidžānas neseno uzbrukumu un separātiskā Kalnu Karabahas reģiona atgūšanu, viņš sacīja, ka Baku to darīja, "īstenojot savu ilgstošo etniskās tīrīšanas politiku". Viņš aprakstīja šausminošo humanitāro situāciju, ko radījusi Lačinas koridora ilgstošā blokāde, un izteica asu aizrādījumu Maskavai pēc Azerbaidžānas pēdējās ofensīvas.

"Kad simtiem tūkstošu armēņu bēga no Kalnu Karabahas uz Armēniju, mūsu drošības jomas sabiedrotie ne tikai atteicās mums palīdzēt, bet arī publiski aicināja uz varas maiņu Armēnijā, lai gāztu demokrātisko valdību. Bet Armēnijas tauta apvienojās, lai aizstāvētu savu neatkarību, suverenitāti un demokrātiju, un vēl viena sazvērestība pret mūsu valsti cieta neveiksmi," pauda Pašinjans.

LETA jau rakstīja, ka pēc Azerbaidžānas 19.septembra zibensofensīvas pašpasludinātā Kalnu Karabahas armēņu republika ceturtdien, 21.septembrī, paziņojusi, ka no 2024.gada 1.janvāra pārstās pastāvēt.

Kalnu Karabahas separātistu līderis izdeva dekrētu, kas paredz līdz gada beigām likvidēt visas iestādes, un paziņoja, ka Kalnu Karabaha beigs pastāvēt no nākamā gada 1.janvāra. Ar šo likvidāciju pārstās eksistēt trīs desmitgades ilgā Armēnijas atbalstītā Kalnu Karabahas pašpārvalde.

Dekrētā teikts, ka iedzīvotājiem "jāiepazīstas ar Azerbaidžānas piedāvātajiem reintegrācijas nosacījumiem" un jāpieņem "neatkarīgs un individuāls lēmums" par to, vai palikt Kalnu Karabahā.

Separātistu līderis Samvels Šahramanjans paziņoja, ka ar Azerbaidžānu noslēgtā vienošanās nodrošinās "brīvu, brīvprātīgu un netraucētu izceļošanu" visiem tiem, kas vēlas atstāt Kalnu Karabahu. Viņš sacīja, ka lēmums par republikas likvidāciju balstīts rūpēs par Kalnu Karabahas iedzīvotāju fizisko drošību un būtiskākajām interesēm.

Armēnijas varasiestādes šodien pavēstīja, ka kopš 19.septembra no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies jau aptuveni 65 000 bēgļu jeb vairāk nekā puse Kalnu Karabahas iedzīvotāju.