Reiz (ļoti sen) vecmamma Līne man izteica atziņu (kas tolaik šķita neinteresanta): „Ir svarīgi, lai ceļotājam ārzemēs kabatā ir droša pase. No valsts, kas nevienam neko sliktu nav nodarījusi. Latvija tāda ir. Ar Latvijas pasi man nebija bail ceļot.“ Tā viņa klusi secināja toreiz. Par notikumiem pirmās brīvvalsts laikā. Pagājušajā gadsimtā.

Noklausījos, bet tolaik mani tas nemaz neinteresēja, jo biju par mazu šādiem vērtējumiem. Taču šis konstatējums uzrunā tagad, kad „nepareizas pases“ dēļ Briselē nošauti divi vīrieši. Vakarā. Uz ielas. Tātad divi zviedri (60 un 70 gadus veci) tika nogalināti un trešais nāvīgi ievainots svētdienas vakarā plkst. 19.15 tikai tāpēc, ka viņi bija zviedri. Satērpušies sporta līdzjutēju dekoratīvajā apģērbā, lai justu līdzi savai komandai futbola mačā stadionā. Ceturtais vīrietis – 45 gadus vecais slepkava tunisietis – viņus atpazina uz ielas „kā zviedrus“ un tāpēc nolēma  novākt. Sodīt un noslepkavot tikai un vienīgi viņu tautības dēļ. Tātad pastāv iespēja, ka „sliktas pases dēļ“ naidīgā valstī var iekulties dzīvības briesmās? Jā, šāda iespēja pastāvēja arī agrāk nosacīti. Taču tagad ir notikusi reāli. Briselē.

Kāpēc?