Ministrs neizslēdz tiesvedības par iespējamiem lēmumiem saistībā ar Latvijas pamešanu Imigrācijas likuma prasību dēļ

Kā skaidroja politiķis, normatīvajos dokumentos ir ļoti skaidri noteikta kārtība, kā jārīkojas. Ja likums ir pieņemts, tad Iekšlietu ministrija un atbildīgie dienesti sekos tam, kas ir noteikts likumā, tāpēc atkāpes no likuma nevar būt. Procedūra paredz, ka ir 90 dienas, kurās Krievijas pilsoņi varēs no Latvijas izbraukt brīvprātīgi, norādīja Kozlovskis.

Ministrs pēc kāda laika no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) lūgšot apkopojumu par aktuālo situāciju, bet, ja kāds nav ticējis, ka šis likums darbosies, tad būs jāpieņem realitāte.

Ministrs pieļāva, ka būs pietiekami daudz individuālu gadījumu, kad cilvēki sniegs savus skaidrojumus, bet šajā gadījumā viņiem ar šiem skaidrojumiem PMLP ir jāvēršas pašiem, nevis jāgaida, kad valsts viņiem tos prasīs.

"Es pieļauju, ka būs arī tiesvedības. Tādēļ šī procesa vadība būs pietiekami sarežģīta. Bet jebkurā gadījumā es neredzu iespēju, kā Latvijā varētu palikt personas, kurām nebūs legāla uzturēšanās dokumenta," norādīja ministrs.

Kozlovskis arī nešaubās, ka Krievijas propaganda informatīvajā karā izmantos iespēju atspoguļot reportāžas par Krievijas pilsoņiem, kuriem nepildot likuma prasības nāksies pamest valsti. "Tā ir realitāte un ar to ir jārēķinās. Taču domāt, ka es došu rīkojumu nepildīt likumu… Tā nebūs," uzsvēra ministrs.

PMLP 3255 Krievijas pilsoņiem Latvijā ir izsūtījusi vēstules, ka viņiem Imigrācijas likuma jauno prasību dēļ ir jāpamet valsts vai arī jāpiesakās kādai uzturēšanās atļaujai, 5.oktobrī LTV raidījumā "Rīta panorāma" informēja pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Par 73 personām noskaidrots, ka tās atrodas ārzemēs, bet vēl ap 200 ir bez deklarētās dzīvesvietas, līdz ar to Roze lēsa, ka arī viņi varbūt vairs nedzīvo Latvijā.

Roze atgādināja, ka divu gadu pagarinājums valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri jau ir sākuši pieteikšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujai procesu un ir kārtojuši, bet vēl nav nokārtojuši valodas zināšanu pārbaudi.

"Tiem, kas nedara neko, ir jābrauc prom," piebilda Roze.

Decembrī PMLP skatīsies, kuras personas, uz kurām attiecas konkrētās likuma prasības, ir iesniegušas nepieciešamos dokumentus, kuras savukārt to nav izdarījušas. PMLP pārbaudīs valsts reģistros, vai personas, kuras nav neko darījušas sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, ir izbraukušas no Latvijas, un, ja tas nebūs izdarīts, tad sūtīs informāciju Valsts robežsardzei, kurai būs jāpārbauda, vai personas vēl uzturas valstī, un nepieciešamības gadījumā jāveic tālākās darbības, izsniedzot izbraukšanas rīkojumu.

PMLP arī ir izplatījusi paziņojumu, kurā atgādina - ja Krievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, ir vienu reizi nesekmīgi kārtojuši valsts valodas pārbaudi un līdz 1.septembrim pieteikušies atkārtotai pārbaudei, otrreizēja valsts valodas pārbaude ir jākārto obligāti.

Imigrācijas likuma grozījumi paredz: ja otrreizējā valsts valodas pārbaude tiks nokārtota sekmīgi, personai līdz šī gada 31.decembrim PMLP jāiesniedz dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Gadījumā, ja arī atkārtotā valsts valodas pārbaude tiks nokārtota nesekmīgi, persona varēs iesniegt dokumentus, lai pieprasītu atļauju uzturēties Latvijā uz diviem gadiem.

Arī atsevišķos gadījumos, kad valsts valodas pārbaude nebūs kārtota, persona varēs pieprasīt atļauju uzturēties Latvijā uz diviem gadiem, bet tikai tad, ja valsts valodas pārbaude nav kārtota attaisnojošu iemeslu dēļ. Šādā gadījumā, iesniedzot dokumentus šī veida atļaujas saņemšanai, pieteikumam jāpievieno arī dokuments, kas pamato attaisnojošu iemeslu esamību valsts valodas pārbaudes nekārtošanai.

Pilna intervija ar Kozlovski lasāma aģentūras LETA sadaļā "LETA+".