Krievija piedraudējusi, ka Armēnija var kļūt par nākamo “Ukrainu” (14)

Pašinjana izteikumus viņš raksturojis kā “bezatbildīgus un provokatīvus, īpaši, ja tie attiecas uz Krieviju un Krievijas - Armēnijas attiecībām”. “Mēs redzam, kā viņi cenšas pārvērst Armēniju par Ukrainu Nr. 3, ja mēs uzskatām Moldovu par Ukrainu Nr. 2,” norādīja aģentūras sarunu biedrs.

Uzstājoties Eiropas Parlamentā, Pašinjans uzsvēra, ka vairāk nekā 100 tūkstoši armēņu pameta Kalnu Karabahu “Krievijas miera uzturētāju bezdarbības apstākļos”. Viņš arī apsūdzēja “drošības sabiedrotos”, ka viņi izmanto iespēju un “ne tikai nepalīdz”, bet arī publiski aicina gāzt Armēnijas valdību.

Pašinjans norādīja, ka šādas situācijas “vairākkārt atkārtojušās kopš 2020. gada” un notikušas pēc viena scenārija: “ārēja agresija, Armēnijas sabiedroto neizdarība drošības jomā, mēģinājumi graut valsts suverenitāti, izmantojot hibrīdtehnoloģijas, ko virza ārēji spēki”.

Kopš 2022. gada rudens Armēnijas varas iestādes regulāri apsūdz Krieviju un Kolektīvās drošības līguma organizāciju - prokremlisko militāro bloku, kas izveidots no lojālām bijušās PSRS republikām - bezdarbībā un nereaģēšanā uz palīdzības lūgumiem.

Attiecības starp Erevānu un Maskavu vēl vairāk pasliktinājās pēc Azerbaidžānas militārās operācijas 2023. gada septembrī, kas beidzās ar Kalnu Karabahas kapitulāciju un 100 tūkstošu armēņu izceļošanu no reģiona. Tad Pašinjans apsūdzēja Krieviju uzbrukumā valsts neatkarībai, kā arī runāja par Kolektīvās drošības līguma organizācijas neefektivitāti un “nopietniem jautājumiem” Krievijas miera uzturētājiem, kuri nekādā veidā netraucēja Baku darbībām, neraugoties uz to, ka militāro konfliktu novēršana ir viņu tiešais pienākums. Tajā pašā laikā Pašinjans uzsvēra, ka “Armēnija nekad nav nodevusi savus sabiedrotos”.

Reaģējot uz pārmetumiem, Kremlis paziņoja, ka Azerbaidžāna de jure veica operāciju savā teritorijā. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova atgādināja par Armēnijas valdības jaunākajām darbībām, kas it kā “radījušas labvēlīgu augsni Rietumu naidīgajai politikai” pret Krieviju.

Pirms tam Krievijas diplomātiskais departaments bija izsaucis Armēnijas vēstnieku Vagharšaku Harutjunjanu saistībā ar Erevānas “nedraudzīgo soļu” sēriju. Par šādiem nedraudzīgiem soļiem Krievija uzskatīja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu ratifikācijas procesa uzsākšanu, militārās mācības kopā ar ASV, kā arī Pašinjana sievas Annas Hakobjanas braucienu uz Kijivu ar humāno palīdzību ukraiņiem.

Oktobra sākumā Armēnijas parlaments ratificēja Romas statūtus. Tādējādi republika ir pievienojusies 123 pasaules valstīm, kurām saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas orderi būs jāarestē Vladimirs Putins, ja viņš ieradīsies attiecīgās valsts teritorijā.

Foto: Kalnu Karabaha, 3. oktobris