ECB dod "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam

Izpētes posms tika sākts 2021. gada oktobrī, lai apzinātu digitālā eiro iespējamās izstrādes iespējas un izplatīšanas modeļus. Pamatojoties uz šā posma konstatējumiem, ECB izstrādājusi digitālo eiro, ko izplatītu uzraudzīti starpnieki, piemēram, bankas, tādējādi padarot to plaši pieejamu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

ECB skaidro, ka digitālo eiro paredzēts izstrādāt kā skaidro naudu digitālā formā, ko varētu izmantot visiem digitālajiem maksājumiem visā eiro zonā. Tas būtu plaši pieejams, tā pamatfunkcijas būtu izmantojamas bez maksas un tas būtu izmantojams gan tiešsaistē, gan bezsaistē. ECB uzsver, ka tas nodrošinātu visaugstāko privātuma līmeni un ļautu lietotājiem veikt zibmaksājumus ar centrālās bankas naudu. To varētu izmantot maksājumiem starp personām, tirdzniecības vietās, e-komercijā un valdības darījumos.

"Neviens cits digitāls maksāšanas līdzeklis nepiedāvā visas šīs iezīmes. Digitālais eiro aizpildītu šo tukšumu," pauž ECB. 

Digitālā eiro projekta nākamais posms – sagatavošanas posms – sāksies 2023. gada 1. novembrī un sākotnēji ilgs divus gadus, tātad līdz 2025. gada novembrim. Tā ietvaros tiks pabeigta digitālā eiro noteikumu kopuma izstrāde un atlasīti pakalpojumu sniedzēji, kas varētu izveidot digitālā eiro platformu un infrastruktūru. Tas ietvers arī testēšanu un eksperimentu veikšanu, lai izstrādātu tādu digitālo eiro, kas atbilst gan Eirosistēmas prasībām, gan lietotāju vajadzībām, piemēram, attiecībā uz lietotāju pieredzi, privātumu, finansiālo iekļautību un ietekmi uz vidi.

Savukārt ECB šajā posmā turpinās sadarboties ar sabiedrību un visām ieinteresētajām personām, un pēc diviem gadiem ECB Padome pieņems lēmumu, vai pāriet uz nākamo sagatavošanas darbu fāzi, lai pavērtu ceļu iespējamai digitālā eiro izlaišanai un ieviešanai nākotnē.

Sagatavošanas posma sākšana nenozīmē, ka nolemts izlaist digitālo eiro.

Padome apsvērs šo lēmumu tikai tad, kad būs noslēdzies Eiropas Savienības likumdošanas process. Tostarp ECB ņems vērā jebkādas digitālā eiro izstrādes korekcijas, kas varētu būt nepieciešamas ar likumdošanu saistītu apsvērumu dēļ.

"Mums jāsagatavo mūsu valūta nākotnei," atzīmē ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs paredzam izstrādāt digitālo eiro kā skaidro naudu digitālā formā, ko bez maksas var izmantot visiem digitālajiem maksājumiem un kas atbilst augstākajiem privātuma standartiem. Tas pastāvētu vienlaikus ar fizisko skaidro naudu, kas arī turpmāk vienmēr būs pieejama, neatstājot nevienu novārtā," skaidro ECB prezidente.

ECB arī atzīmē, ka digitālais eiro padarītu datu aizsardzību par prioritāti. Eirosistēma nevarētu redzēt lietotāju datus un sasaistīt maksājumu informāciju ar atsevišķām personām. Digitālais eiro arī nodrošinātu skaidrās naudas līmeņa privātumu bezsaistes maksājumos.

Centrālās bankas ieskatā digitālais eiro uzlabotu noturību, veicinātu konkurenci un inovācijas Eiropas maksājumu sektorā. "Tas nodrošinātu Eiropas pārvaldībā esošu visas Eiropas maksājumu risinājumu eiro zonai. Tas izmantotu savu infrastruktūru, tādējādi stiprinot noturību. Tas arī nodrošinātu platformu, kurā Eiropas uzraudzītie starpnieki varētu izvērst Eiropas mēroga pakalpojumus saviem klientiem, uzlabojot efektivitāti, samazinot izmaksas un veicinot inovācijas," skaidrots paziņojumā.

Līdzīgi ECB Valdes loceklis un augsta līmeņa darba grupas digitālā eiro jautājumos priekšsēdētājs Fabio Paneta norāda, ka, cilvēkiem arvien vairāk izvēloties maksāt digitāli, līdztekus skaidrajai naudai ECB jābūt gataviem emitēt digitālo eiro. Viņaprāt, digitālais eiro palielinātu Eiropas maksājumu efektivitāti un veicinātu Eiropas stratēģisko autonomiju.

Digitālā eiro izplatīšana

Lietotāji varētu piekļūt digitālajiem eiro pakalpojumiem, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja izstrādātu lietotni un tiešsaistes saskarni vai Eirosistēmas nodrošinātu digitālā eiro lietotni. Savukārt iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves bankas kontam vai digitālajām ierīcēm, arī varētu veikt maksājumus ar digitālo eiro, izmantojot valsts sektora iestādes, piemēram, pasta nodaļas, izsniegtu karti. Lietotāji arī varētu bankomātos apmainīt digitālos eiro pret skaidro naudu vai otrādi.

Eirosistēma paredz, ka digitālā eiro pamatfunkcijas privātpersonām būtu pieejamas bez maksas.

Starpnieku un tirgotāju kompensācijas modelis nodrošinātu stimulus starpniekiem izplatīt digitālo eiro, kā tas ir citu elektronisko maksāšanas līdzekļu gadījumā, un nodrošinātu pienācīgus aizsardzības pasākumus pret pārmērīgām pakalpojumu maksām tirgotājiem. Eirosistēma segtu savas izmaksas, t. sk. izmaksas saistībā ar shēmas pārvaldību un norēķinu apstrādi.

"Caurredzamība un cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām joprojām ir galvenie šā projekta pīlāri," uzsver ECB. 

Papildinājums, ne aizstājējs

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa paskaidro, ka šis ECB lēmums par "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam ļauj Eirosistēmai – ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām – turpināt digitālā eiro analīzi un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanu. "Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā (jeb emisijai). Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu," uzsver Zariņa.

Viņa arī atzīmē, ka digitālais eiro būs esošo naudas veidu (skaidrās un bezskaidrās naudas) papildinājums, ne aizstājējs.

"Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie 3. sērijas eiro banknotēm," stāsta Latvijas Bankas padomes locekle, piebilstot, ka digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

Digitālā eiro izpētes posma ietvaros ir sagatavots digitālā eiro teorētiskais modelis, balstoties šādos mērķos:

• uzturēt centrālās bankas naudas lomu tautsaimniecībā, papildinot skaidrās naudas piedāvājumu;
• stiprināt eiro zonas finanšu stabilitāti un monetāro neatkarību;
• nodrošināt eiro zonas maksājumu sistēmu krīzes situāciju noturību.

Zariņa norāda, ka ECB izpētes rezultāti apliecina iespēju izveidot un ieviest digitālo eiro, kas sasniegtu šos mērķus, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai efektīvu un modernu norēķinu iespējas, izmantojot centrālās bankas emitētu naudu. "Skaidrā nauda un digitālais eiro papildinātu viens otru, nodrošinot ikvienam iespēju izvēlēties sev piemērotāko un situācijai atbilstošāko centrālās bankas naudas formu."

Kas notiktu sagatavošanas fāzē?

Digitālā eiro sagatavošanās fāze sastāvētu no divām daļām. Zariņa paskaidro, ka ECB Padome pieņēmusi lēmumu par sagatavošanās fāzes pirmās daļas sākšanu, kas varētu ilgt divus gadus – līdz 2025. gada novembrim. Šajā posmā Eirosistēma pabeigtu digitālā eiro shēmas noteikumu izstrādi, izvēlētos shēmas pakalpojumu piegādātājus, kā arī veiktu tālāku eksperimentēšanu, lai vairotu izpratni par digitālā eiro izmantošanas iespējām.

Noslēdzot pirmo posmu, ECB Padomei būtu jāpieņem jauns lēmums par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu ­– digitālā eiro infrastruktūras praktisko izveidi un pakāpenisku digitālā eiro lietojuma gadījumu izlaidi tirgū pilotprojektu ietvaros.