2007. gada 1. janvārī “Boeing 737” lidmašīna ar 96 cilvēkiem un sešiem apkalpes locekļiem tajā pēkšņi virs Indonēzijas pazuda no radaru ekrāniem. Tajā brīdī “Adam Air” reiss 574 bija ceļā no Javas uz Sulavesi, un līdz pat pazušanas mirklim nekas neliecināja par to, ka ar lidaparātu kaut kas atgadījies. Piloti pat nebija raidījuši SOS signālu. Nedēļu pirms liktenīgā lidojuma lidmašīna bija izgājusi visas nepieciešamās pārbaudes un bija atzīta par pilnībā piemērotu darbam. Pēc pazušanas sākās apjomīgi glābšanas darbi, tomēr lidmašīnas atlūzas neizdevās atrast vairākas dienas. Melnā kaste atradās vien janvāra beigās, tomēr tad starp aviokompāniju un Indonēzijas valdību izcēlās strīds...

Kad 21. janvārī okeāna dzīlēs beidzot tika atrasta lidmašīnas melnā kaste, likās, ka beidzot visi uzzinās patiesību par to, kāpēc lidmašīna nogāzās. Tomēr tad sākās neiedomājamais – sešus mēnešus gara birokrātiska cīņa starp aviokompāniju un Indonēzijas valdību. Strīda iemesls – kuram jāmaksā par melnās kastes izcelšanu no okeāna dzīlēm?

Kad melno kasti beidzot izdevās izcelt no divu kilometru dziļuma, atklājās baisi notikumi – nomaldījusies lidmašīna, spēcīga vētra un izmisuši piloti, kas cenšas tikt galā ar problēmu. Kamēr piloti bija aizņemti ar navigācijas sistēmas kļūmes risināšanu, lidmašīna sasvērās uz labo pusi un ar degunu pa priekšu sāka gāzties pretī okeānam. Kad ātrums bija ievērojami pārsniedzis lidmašīnas pieļaujamo maksimālo ātrumu, tā sadalījās gabalos, vēl nesasniegusi ūdens virsmu. Bojā gāja visi 102 lidmašīnā esošie cilvēki.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X