Ģenerālprokurors gan norādīja, ka šādas kategorijas lietas nav mērāmas simtos, un tiesā esošajās lietās ir prasīts apsūdzētajiem piespriest cietumsodu, kas attiecīgi arī izdarīts.
Uz norādi, ka pēdējā laikā rosinātas izmaiņas par bargākām sankcijām dažādu kategoriju lietās neliecina, ka valsts cenšas risināt problēmas ar soda bardzību, Stukāns norādīja, ka pati par sevi soda bardzība nenovērsīs noziegumus.
"Krimināllikumā ir sankcijas par mūža ieslodzījumu, tomēr vienalga cilvēki pastrādā noziegumus, kas paredz šādu soda mēru," piebilda Stukāns.
Ja likumu izmaiņās tiek definētas minimālās un maksimālās soda robežas, tad nav iespēju, kā piespriest bargākus sodus. Tas nozīmē, ka prokuratūra rīkosies atbilstoši soda likuma izmaiņām.
Stukāns arī norādīja uz prezidenta pausto, ka ģeopolitiskie apstākļi pasaulē prasa adekvātāku reakciju, lai ietekmētu noziedzības pusi.
Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris aģentūru LETA informēja, ka sarunā Rinkēvičs aicinājis ģenerālprokuroru regulāri informēt Valsts prezidentu par aktuālajiem jautājumiem, jo īpaši par likumu pārkāpumiem, kam var būt valstiska nozīme. Prokuratūras likums paredz, ka ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.