/nginx/o/2023/10/20/15667456t1h6629.jpg)
Topošās māmiņas veselības stāvoklis ietekmē ne vien grūtniecības norisi, bet arī gaidāmā bērniņa veselību un labsajūtu, tāpēc, plānojot grūtniecību, ir svarīgi savlaicīgi veikt visus vajadzīgos priekšdarbus un parūpēties par to, lai šis laiks noritētu pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk.
Par to, kam jāpievērš uzmanība, plānojot grūtniecību, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, domājot par grūtniecību, ir sievietes ķermeņa svars. Liekais svars var kavēt grūtniecības iestāšanos un izraisīt sarežģījumus grūtniecības norisē, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, grūtnieču diabētu un priekšlaicīgas dzemdības.
"Ir novērots, ka māmiņām ar aptaukošanos nereti piedzimst bērns ar palielinātu dzimšanas svaru, kā arī ir lielāks risks, ka vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās bērnam attīstīsies turpmākajā dzīvē.
Tāpēc jau pirms grūtniecības ir īpaši būtiski panākt normālu ķermeņa svaru, sabalansējot veselīgu uzturu un piemērotu fizisko slodzi,” norāda farmaceite.
Tāpat savlaicīgi jāpievēršas arī kaitīgo ieradumu korekcijai – ne vienmēr atbrīvoties no netikumiem izdodas uzreiz, turklāt jāpaiet zināmam laikam, kamēr visas organisma funkcijas atkal normalizējas. Alkohola lietošana un smēķēšana grūtniecības laikā kaitē kā sievietes, tā bērniņa veselībai, un kaitīgie ieradumi saistāmi ar spontānā aborta risku, priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu dzimšanas svaru un citām augļa anomālijām.
Plānojot grūtniecību, svarīgi konsultēties ar ginekologu un veikt visas ārsta nozīmētās pārbaudes un analīzes. Speciālists izvērtēs kopējo veselības stāvokli, pārliecināsies, vai nav ginekoloģisku infekciju, un nepieciešamības gadījumā veiks ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, kas ļaus noskaidrot, vai nav novērojamas dzemdes attīstības anomālijas, miomas mezgli vai polipi.
Vizītē vēlams pārrunāt arī citus jautājumus, kas var ietekmēt grūtniecību, piemēram, iepriekš lietoto kontracepcijas veidu vai menstruālā cikla traucējumus.
Ieteicams konsultēties arī ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, ņemot vērā pacientes slimības vēsturi, sūdzības un aktuālos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jāvēršas arī pie citiem speciālistiem, it īpaši tad, ja topošajai māmiņai ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija vai hipertensija. Slimību vēlams uzturēt kontrolētā remisijas fāzē, turklāt svarīgi vienoties par tās atbilstošu ārstēšanu pēc grūtniecības iestāšanās – vairāki bieži izmantoti medikamenti nav savienojami ar grūtniecību.
"Gatavojoties grūtniecībai, īpaša uzmanība jāpievērš ikdienas ēdienkartei. Rūpīgi jāpārskata ēšanas paradumi, izvērtējot, vai tiek uzņemti visi vajadzīgie makro un mikroelementi.
Uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, aptuveni divas reizes nedēļā jāēd zivis un gaļa, kas nodrošinās organismu ar dzelzi.
Tāpat ēdienkartē jāiekļauj pietiekami daudz dārzeņu, īpaši vietējās izcelsmes sezonas produktu. Jādzer pietiekams daudzums ūdens, jāietur regulāras maltītes un jāizvēlas veselīgas uzkodas. Ja nav pārliecības par to, kā plānot ēdienreizes tā, lai saņemtu visu, kas ķermenim nepieciešams, pēc padoma var vērsties pie uztura speciālista,” skaidro farmaceite Ilona Sinkeviča.
Svarīgākie vitamīni un mikroelementi topošās māmiņas uzturā
Dzelzs ir viena no svarīgākajām minerālvielām, kas pietiekamā daudzumā jāuzņem, gan plānojot grūtniecību, gan tās laikā. Gaidību periodā organisma nepieciešamība pēc dzelzs pieaug vairākkārtīgi, tāpēc par tās rezervēm vēlams parūpēties vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Dzelzi iespējams uzņemt, ēdot liesu gaļu, olas, zivis, sēklas, riekstus, svaigus augļus un ogas, kā arī pupiņas un lēcas.
Folskābe mazuļa attīstībai ir būtiska jau pirmajās grūtniecības nedēļās, tā samazina iedzimtu nervu sistēmas caurulītes defektu iespējamību, nodrošina veselīgu smadzeņu attīstību un mazina priekšlaicīgu dzemdību risku. Plānojot grūtniecību un pirmajos trīs grūtniecības mēnešos folskābi ieteicams papildus uzņemt uztura bagātinātāju veidā – dienā vajadzīgi vismaz 400 mikrogrami (µg) folskābes. Ar uztura palīdzību folskābi var uzņemt, ēdot zaļo lapu dārzeņus, brokoļus, spinātus, bietes, kāpostus un pilngraudu produktus.
D vitamīns nepieciešams kalcija un fosfora vielmaiņai, kā arī mazuļa kaulu un zobu attīstībai. Lai gan D vitamīns atrodams treknās zivīs, olas dzeltenumā un piena produktos, ar uzturu lielākoties nepietiks – to jāuzņem, papildus lietojot uztura bagātinātājus. Lai noteiktu, cik liela deva D vitamīna nepieciešama, vēlams regulāri veikt analīzes.
Jods nodrošina normālu vairogdziedzera darbību topošajai māmiņai, bet gaidāmajam mazulim – normālu centrālās nervu sistēmas attīstību. Jodu satur dažādas jūras veltes, piena produkti un jodētais sāls, kā arī to var papildus lietot pārtikas piedevu veidā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)