/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Ik pa laikam grāmatu izdevēji sarūpē mums kādu negaidītu pārsteigumu. Grūti pateikt, vai tas notiek tāpēc, ka viņi nespēj precīzi nolasīt laukumu un prognozēt cilvēku reakcijas, vai arī tas ir mērķtiecīgs mazohisms. Lai vai kā – jau kārtējo reizi grāmatnīcu plauktos nonākusi grāmata, kas daudzus pārsteidza nesagatavotus.
Šoreiz tā ir izdevniecības “Pētergailis” izdota un no vācu valodas tulkota bērnu grāmata “Tur lejā”. Grāmatā “košas ilustrācijas un asprātīgi teksti stāsta bērniem par savu ķermeni, dzimumorgāniem”. Pats, kā jau noteikti lielais vairums mana vecuma cilvēku, uzreiz atcerējos TO “Zīlītes” numuru.
“Tur lejā” anotācijā teikts šādi te: “Bērni iemācās, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Bez vēdera, elkoņiem un kājām viņiem pienāktos uzzināt arī apzīmējumus intīmajai zonai. Jo tieši tāpat, kā bērniem nepieciešami vārdi, lai pateiktu, ka sāp kāja, vajadzīgi arī vārdi, lai pateiktu, ka, piemēram, spēlējoties viņi atsituši savu intīmo zonu.”
Nu forši taču, vai ne? Pilnīgi skaidrs, ka bērniem ir jāpazīst savs ķermenis un jāzina, kā sauc kuru ķermeņa daļu. Dzimumorgānu stigmatizēšana ne pie kā laba nenoved, tā var vien iedzīt kompleksos jau kopš agras bērnības un radīt paliekošas traumas. Kāds, piemēram, var nolemt kļūt par mācītāju vai vēl trakāk.
Uzskatu, ka tā tiešām ir ļoti laba ideja un šādām izglītojošām grāmatām ir ļoti noderīga vieta bērnu plauktos. Ne visi vecāki spēs ar saviem bērniem par šīm lietām brīvi runāt, tāpēc palīgmateriāli ir lieliska ideja. Un tad ir grāmata, kura vienkārši pastāsta kādas bērnudārza vecuma meitenes stāstu par šo lietu izzināšanu.