VARAM tuvākajā laikā lems par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu (1)

Pēc Bērziņas teiktā, ministrija pašlaik skrupulozi izstrādā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas tiesisko pamatojumu lai tas nebūtu sasteigts un būtu pārdomāts.

Pieļaujot, ka Bartaševičs varētu vērsties tiesā, šis lēmums tiek rūpīgi sagatavots.

No Bērziņas teiktā noprotams, ka

Rēzeknes mēra atstādināšana faktiski ir izlemta. Viņa atzina, ka tas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

Pēc tam domei mēneša laikā būs jāievēlē jauns domes priekšsēdētājs.

Savukārt ministrijas darba kārtībā joprojām esot jautājums par Rēzeknes domes atlaišanu. Pašlaik notiekot Valsts kontroles revīzija, kas ilgšot līdz gada beigām.

Ja revīzijā tiks gūti pierādījumi, ka visa dome ir pieņēmusi pretlikumīgus lēmumus, tad tiks vērtēta iespēja rosināt domes atlaišanu.

Bērziņa uzsvēra, ka domes atlaišana ir Saeimas kompetences jautājums.

Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) atstādināšanas procedūru iepriekš jau bija uzsācis kādreizējās Krišjāņa Kariņa valdības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”), taču tas notika neilgi pirms valdības maiņas un jau tad ministrs atzina, ka lēmums būs jāpieņem jaunās valdības pašvaldību jautājumu ministram.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu.

Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, Finanšu ministrija (FM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Rēzeknes domes priekšsēdētāja Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, informēja FM pārstāvji.

Rēzeknes pārstāvji esot apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai.

Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.

FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, skaidro FM pārstāvji.