"Man ir zemnieki teikuši, ka šis ir sliktākais gads kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kopumā nozarē," intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK atklāj zemkopības ministrs Armands Krauze. Daudzviet Latvijā šogad ražas padevušās ļoti sliktas, turklāt, lai gan ir jau oktobra beigas, slikto laikapstākļu dēļ daļu lauku nemaz nav bijis iespējams nokult. Tomēr Krauze sola, ka lauksaimnieki netiks pamesti nelaimē vieni.

- Kas, jūsuprāt, šobrīd nozarē ir galvenie problēmu lauki, kuri steidzami jārisina?

- Aktuālākais ir saistīts ar šī gada klimatiskajiem apstākļiem un arī tirgus situāciju. Tas sākās jau gada sākumā piena nozarē, jo kritās ievērojami iepirkuma cenas un arī cenas tirgos. Tad sekoja slikti pārziemojuši ziemāji. Pagājušajā ziemā sniega sega un laikapstākļi bija tādi, ka ļoti lielas platības nācās zemniekiem pavasarī pārsēt. Tālāk sekoja milzīgas pavasara salnas, kas skāra augļkopības nozari. Es teiktu, ka tas bija sals, nevis salnas. Katastrofāli cieta ļoti daudz ražotāju.

Bet pēc salnām sākās sausums, kas būtiski ietekmēja graudkopības nozari un lopkopību, jo nevarēja lopbarību savākt, jo zāle neauga. Savukārt graudkopībā tiem, kas jau bija cietuši un pārsējuši ziemājus, sausuma dēļ cieta iesētie vasarāji. Tie auga ļoti slikti, jo pietrūka mitruma. Piemēram, tajā punktā, kuram es sekoju līdzi Ziemeļvidzemē, kur divu mēnešu periodā vajadzēja nolīt tuvu pie 120 milimetriem, bija kādi septiņi milimetri nolijuši. Protams, tā ir katastrofa!