NELL: līdzšinējie elektroapgādes tarifi radīja greizu izpratni par infrastruktūras izmaksām (10)

Kas ir mainījies elektroapgādes operatoru darbā pēdējā desmitgadē, vai līdzšinējie tarifi bija laikmetam atbilstoši un vai elektroenerģijas cena un sistēmas tarifi kādreiz atgriezīsies iepriekšējo gadu līmenī? Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par to, kas veido elektroapgādes pakalpojumu, programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" (NELL) dalībnieki piedāvā notikušo apskatīt secīgi, tehniski un bez emocijām.

Strauji pieaudzis elektroapgādes operatoru funkciju un pienākumu apjoms

Divas būtiskākās lietas, kas mainījušās pēdējā desmitgadē un ir bijušas milzīgi virzītājspēki enerģētikas nozares attīstībai kopumā, ir atvērtā elektroenerģijas tirgus ieviešana Latvijā konkurences veicināšanai un Eiropas zaļais kurss, kura galvenais uzdevums ir klimatneitralitātes veicināšana. Kā šie jauninājumi ietekmēja enerģētikas nozari Latvijā?

Skatoties no sadales sistēmas operatora prizmas, sistēmas darbība pirms atvērtā tirgus (tirgus atvēršana uzsākta 2007. gadā) bija salīdzinoši vienkāršāka. Enerģija no ražotāja tika piegādāta līdz pārvades operatoram, tālāk pārvadīta līdz sadales operatoram, kurš to novirzīja pie gala patērētāja (mājsaimniecības un uzņēmumi). Elektroenerģijas tirgū darbojās viens dominējošs elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs. Bet gala patērētāju galvenā interese bija saņemt kvalitatīvu elektroenerģiju – par ekstra pakalpojumiem, piemēram, elektroauto uzlādi un saules paneļu pieslēgšanu tīklam interesējās retais. Sistēmai funkcionējot šādā – tradicionālā – stāvoklī, tās nākotnes uzturēšanas izmaksas un investīciju apjomi bija ļoti paredzami, un tas ļāva elektroapgādes tarifus turēt zemā līmenī.

Situācija pašlaik? Diametrāli pretēja. Atvērts tirgus, kurā aktīvi darbojas 22 elektroenerģijas tirgotāji. Elektroapgādes operatoriem sistēmā jānodrošina divvirzienu jaudas plūsma, jo ir daudz tirgus dalībnieku, kā arī elektroauto, saules paneļi uz māju jumtiem (mikroģenerācija), saules un vēja parki pašreiz jau ir ikdiena.

Tas nozīmē, ka sadales operatoriem papildus jau esošajiem pienākumiem ir jāveic tādas darbības kā slodzes plānošana un regulēšana saistībā ar izkliedētajiem enerģijas resursiem (saules paneļi u.c. ražotāji), papildu plānošana tīkla attīstībā, ņemot vērā jaunos tīkla dalībniekus, dažādu datu pakalpojumu izstrāde, aktīva dalība dažādos jautājumos, kas saistīti ar jaunākajām elektroenerģijas tīkla attīstības tendencēm un prasībām.

Lai attīstītu jaunus produktus un pakalpojumus, pēc kuriem rodas pieprasījums, kā arī piedāvātu pakalpojumus atbilstoši Latvijas likumdošanai un Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām, operatoram jāveic papildu plānošana un investīcijas. Dabiski, ka, tik radikāli mainoties kopējai situācijai, pienāk brīdis, kad izmaiņas notiek arī operatoru tarifos, tai skaitā to struktūrā.

Turklāt vēsturiskie novērojumi liecina, ka lēta enerģija un tikai patēriņa apjomam piesaistīts tīkla infrastruktūras tarifs mudina klientus rīkoties ekonomiski nepārdomāti, uzturot tīkla pieslēgumus, kurus faktiski neizmanto, vienlaikus nebūt nesteidzoties palielināt elektroenerģijas patēriņu.

Tarifiem jāatspoguļo faktiskās infrastruktūras izmaksas

Līdzīgi kā jebkuru citu pakalpojumu vai ražošanas nozari, arī elektroenerģijas tīkla pakalpojumus ietekmē kopējās ekonomikas attīstības tendences, tai skaitā darbaspēka izmaksu kāpums, izejvielu, iekārtu un būvdarbu cenu svārstības, kā arī citi faktori.

Līdz ar to publiskajā telpā ik pa laikam izskanējušais pieņēmums, ka situācijā, kad strauji pieaug to preču un pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešamas elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, operatoriem būtu jāspēj savilkt jostas un ignorēt izmaksu kāpumu, pie viena turpinot nodrošināt ierasto pakalpojuma kvalitāti, diemžēl ir absurds.

Skaidrs, ka šādi pieņēmumi rodas brīdī, kad neiedziļināmies visās niansēs par to, kas ietekmē tarifus – sākot jau ar faktiskajām elektrotīkla izmaksām. Daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka viena elektrotīkla kilometra izbūve nozīmē vairāku desmitu tūkstošu eiro investīcijas. Jo sarežģītāks tehniskais risinājums, jo dārgāk. Jo izturīgāku un drošāku tīklu vēlamies, jo vairāk tas izmaksā. Un kopējā elektroapgādes sistēma (gan pārvades, gan sadales) Latvijā ietver elektrolīnijas aptuveni 100 tūkstošu kilometru garumā.

Līdz ar izmaiņām tarifos mājsaimniecībām ir pieaugusi tarifa fiksētā daļa – tā, kas nodrošina fiksētus ieņēmumus, kas "aiziet" visas koplietojamās infrastruktūras uzturēšanai, remontdarbiem, attīstībai. Vairākus gadus šī daļa mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu bija 1,24 eiro mēnesī (bez PVN), triju fāžu pieslēgumiem atkarībā no ampēru skaita – 3,20-8,00 eiro mēnesī (bez PVN). Vienkārši skaidrojot, šāda bija maksa mēnesī par to, ka mājoklim ik diennakti ir elektrības pieslēgums, par to, ka nekavējoši tiek novērsti avārijas bojājumi, par elektrolīniju modernizāciju, par elektroenerģijas skaitītāja apkalpošanu, par viedā elektroenerģijas skaitītāja uzstādīšanu, par vienmēr pieejamiem detalizētiem patēriņa datiem, par iespēju uz jumta uzlikt un kopējam tīklam pieslēgt saules paneļus u.c.

Šī summa patlaban ne tuvu nenosedz faktiskās minēto darbu izmaksas, tāpēc tarifu veidošanās koncepta maiņa bija neizbēgama, ja vēlamies arī turpmāk saņemt līdzvērtīgas kvalitātes elektrības piegādi un papildus laikmetam raksturīgos pakalpojumus. Jāuzsver, ka juridisku personu tarifus šīs izmaiņas sasniedza jau 2016. gadā, tādēļ arī no 1. jūlija novērojams izteiktāks tarifu pieaugums tieši privātpersonu sektorā.

Vai kādreiz atgriezīsimies pie līdzšinējās kārtības, kad mājsaimniecību fiksētā sadales tarifa maksa ik mēnesi bija 1,24 un 3,20-8,00 eiro (bez PVN)? Noteikti nē, jo tas ne tuvu neatbilst reālajām sistēmas izmaksām.

Arī tālāka valsts elektroapgādes sistēmas attīstība ir nepieciešama un neizbēgama, gan pieaugot prasībām no ES puses, gan arvien palielinoties sistēmas dalībnieku skaitam un pieaugot sabiedrības pieprasījumam pēc jauniem pakalpojumiem. Vienlaikus, apzinoties to, ka par elektrotīkla nākotnes darbību var nākties maksāt vairāk, nekā to paredzētu darba algu svārstības un izejvielu izmaksas, vērts atcerēties, ka daļa no investīcijām tiek realizēta caur dažādiem finanšu atbalsta mehānismiem, kuri nāk galvenokārt no ES finanšu avotiem.

Tādēļ sadales operatoru lielākais fokuss arī nākotnē visdrīzāk būs tarifu uzbūves struktūras maiņa, nevis tarifu vērtību vienkārša palielināšana. Tarifu uzbūves maiņa kopā ar izmaiņām elektroenerģijas tirgū, laikam ejot, mainīs (faktiski jau šobrīd maina) mūsu izpratni par to, kā veidojas elektroenerģijas pakalpojuma rēķini.