"SEB banka": 50% "atlaide" hipotekāro kredītu likmēm var radīt bīstamas sekas (26)

Viņa min, ka šāda "atlaide" visiem aizņēmējiem - pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, - būs bīstams precedents, un Teterei ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas.

"Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās," uzsver Tetere.

Viņa skaidro, ka politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā, jo vājināsies kreditēšana. Vairums kredītņēmēju, kuri būs saņēmuši "atlaides", visticamāk, būs jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē.

Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, skaidro Tetere un uzsver, ka atbilstopši "Standard&Poor's" novērtējumam ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu - Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies "sarīdīt" sabiedrību un bankas, pauž Tetere, piebilstot, ka vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā, "piemirstot", ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt un algas Latvijā ir zemākas, kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence un apvainojumi pārāk lielā peļņā. "Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt - bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem," viņa atzīmē.

Tāpat Tetere uzsver, ka tā nav patiesība. Piemēram, "SEB banka" ir pārskatījusi gandrīz 1000 mājokļa kredītu līgumu un nākusi pretī klientiem, apzinoties, ka ikdienas maksājumu veikšana šobrīd atsevišķām ģimenēm var būt sarežģītāka. Tāpat kopš pavasara "SEB banka" atcēlusi visas ar mājokļu kredītiem saistītās komisijas maksas, tostarp par grozījumu veikšanu līgumos vai došanos uz citu banku.

Viņa arī uzsver, ka ikviens aizņēmējs, kurš ir saskāries ar grūtībām un vērsies bankā, ir saņēmis to vai citu ieteikumu, lai situāciju stabilizētu. Tā var būt kredītlīguma pagarināšana, kredītbrīvdienu piešķiršana, atsevišķos gadījumos bankas pievienotās likmes pārskatīšana, kā arī konsultācijas ārpus konkrētā kredītlīguma, - par klienta ienākumu un izdevumu sabalansēšanu.

Diskusija par situāciju hipotekāro kredītu tirgū, pieaugot EURIBOR likmēm un cilvēku maksājumiem, ir vajadzīga un vērtīga, norāda Tetere, vienlaikus uzsverot, ka manipulatīvi radītais priekšstats, ka Latvijā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri nevar segt saistības, ir veidojis augsni neadekvātiem lēmumiem.

Viņa norāda, ka, pēc Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, vidēji 72% kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav pieaudzis par vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis īpatsvars būtiski nepārsniegs 1%. Pēc FNA datiem, arī redzams, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas 26 gadījumos.

Šie un citi dati apliecina, ka pareizākais ceļš ir turpināt bankām piedāvāt individuālus risinājumus, nevis piemērot vienu "atlaidi" visiem, min Tetere.

Viņa norāda, ka augsta inflācija sāp visiem, bet visvairāk - cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Ja atbalsts mājokļu kredītņēmējiem ir jāsniedz, tad tas jādara mērķēti, un tā ir valsts atbildība apzināt tos, kam tas nepieciešams visvairāk.

Tetere uzsver, ka hipotekāro kredītu ņēmēji lielākoties ir ar augstākiem ienākumiem nekā vidējā alga valstī, un tā šobrīd nav akūtākā sabiedrības problēma. Vienlaikus atbalsts ir ļoti vajadzīgs daudzu nozaru profesionāļiem un bankas paudušas gatavību atbalstīt valsts budžetu caur uzņēmumu ienākuma nodokļa instrumentu, kas ir saprātīgs rīks, caur kuru valsts var regulēt procesus.

Tetere skaidro, ka politiķi šobrīd cenšas uzburt ainu, ka cenas ceļ bankas, taču būtiski saprast, ka naudas cena nekādā veidā nav atkarīga no Latvijas bankām. Tās pieaugums ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu sekas, kas izriet no mērķa ierobežot inflāciju. Naudas cena šodien ir četras reizes augstāka.

Lemjot par "atlaides" piešķiršanu kredītņēmējiem, deputāti faktiski iestājas pret Eiropas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, centieniem slāpēt inflāciju, uzskata Tetere, paužot viedoli, ka šāds lēmums inflācijas mazināšanu padarīs lēnāku.

Tāpat Tetere norāda, ka ir grūti atrast pamatotus argumentus, kāpēc Latvijā ir atšķirīga situācija nekā citviet eirozonā. Visticamāk, tāpēc aizvien nav skaidri pateikts, kāds ir šīs politiskās idejas mērķis, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds risinājums, un, kā šo ieceri plānots ieviest dzīvē. Tetere norāda, ka "SEB bankas" gadījumā tas nozīmētu līgumu pārslēgšanu vienlaicīgi 24 000 kredītņēmēju.

"Politisks balsojums, kas nesakrīt ar valstu centrālo banku redzējumu, nebūt nav šīs iniciatīvas sliktākais aspekts. Šī ideja ir bīstama, jo 30 gadu laikā Latvija ir būvēta kā demokrātiska, tirgus ekonomikas pamatos balstīta valsts, bet tagad tiek demonstrēta politiskā kursa maiņa. Šodien politiķi lemj par procentu likmju lielumu, rīt var sekot produktu cenas lielveikalos, degvielas un telekomunikāciju pakalpojumu cenas," pauž Tetere.

Viņa atgādina, ka Latvijas ekonomiku līdz šim ir finansējušas un turpinās finansēt bankas, nevis parlaments, un tieši bankām un to darbiniekiem nāksies uzņemties atbildību par katru aizņēmumu, par uzraudzības (Eiropas un Latvijas) prasību izpildi, nāksies tikt galā ar sekām, ko būs radījuši politiķi. Tāpēc uz banku sistēmu ir jāraugās daudz niansētāk, ne tikai fokusējoties uz likmēm vai pelņu, bet arī no investoru, no nozares attīstības un inovāciju perspektīvas, no kā izrietēs pieejamie kredītlīdzekļi ilgtermiņā.

Pēc Teteres minētā, šobrīd drīzāk pastiprinās risks, ka banku skaits turpinās konsolidēties un jauni dalībnieki tirgū neparādīsies. Savukārt neprognozējamā nodokļu politika un citas populistiskas īstermiņa iniciatīvas atturēs jaunu, starptautisku investoru ienākšanu Latvijā, jo prognozējama vide ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem investoriem.

"Tagad ejam pretējā virzienā un riskējam ar vēl izteiktāku Latvijas ekonomikas atpalicību. Interesanti, ka ne Igaunija, ne Lietuva, ne citas veiksmīgas, ekonomiski attīstītas valstis šobrīd nedomā par politisku iejaukšanos brīvā tirgus cenu mehānismos," piebilst Tetere.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.