Tiek norādīts, ka ir virkne iemeslu, kādēļ bankas pārstāj izsniegt kredītus Krievijas iedzīvotājiem. Eksperti un banku pārstāvji skaidro, ka tas tiek darīts Centrālās bankas darbību dēļ, kas būtiski apgrūtina kredītorganizāciju darbību. Tagad tām ir daudz grūtāk kreditēt riska grupā esošus aizņēmējus.
Pirms vairākiem gadiem Krievijas Centrālā banka savos aprēķinos balstījās uz parādu rādītājiem. Tas rādīja attiecību starp aizņēmēja ikmēneša vidējiem maksājumiem un oficiālajiem ienākumiem. Ja šis rādītājs pārsniedz 80%, tad banka uzņemas riskus dot cilvēkam kredītus, un, lai šos riskus segtu, nepieciešams rezervēt zināmu daļu savu rezervju.
Tāda politika izrādījusies bankām ļoti neizdevīga, tomēr bankas spēja atrast palielināt peļņu – tās sāka izsniegt kredītus par lielākām procentu likmēm. Tādējādi tās kompensēja sev radušos zaudējumus, taču turpinot riskēt.
Tā rezultātā kreditēšanas tempi šovasar palielinājās rekordlielā tempā. Pēc “Frank Research Group” datiem, augustā viena bankas izsniedza krieviem 1,8 triljonu rubļu (17,9 miljardu eiro) vērtībā, bet paralēli tam, strauji pieauga patēriņš un cenas.
Tas kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ Centrālā banka piespieda bāzes procentu likmi no 7,5 līdz 13%. Līdz ar to ievērojami sadārdzinājās visa veida kredīti. Procentu likmes atsevišķos reģionos hipotekārajam kredītam pieauga līdz pat 20%. Tas ievērojami palielināja ikmēneša maksājumus, kamēr algas nepalielinājās.