Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta pārpalikums aprīlī-jūnijā bija 0,1% no IKP.
Budžeta pārpalikums vēl bijis Dānijā (+2,8% no IKP), Īrijā (+2,4%), Portugālē (+2,3%) un Nīderlandē (+0,2%).
Tikmēr lielākais deficīts otrajā ceturksnī bijis Ungārijā (-6,6% no IKP), Rumānijā (-6,3%), Slovākijā (-4,8%) un Francijā (-4,6%).
Gan Lietuvā, gan Igaunijā aprīlī-jūnijā valsts budžeta deficīts attiecībā pret IKP bija 0,7%.
Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni valsts budžeta bilance otrajā ceturksnī uzlabojusies 13 valstīs, par kurām pieejami dati, bet 11 valstīs bilance pasliktinājusies.
Lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Ungārija (+3,6 procentpunkti), Latvija (+2,8 procentpunkti), Igaunijā (+1,7 procentpunkti) un Austrija (+viens procentpunkts). Lietuvā valsts budžeta bilance uzlabojusies par 0,2 procentpunktiem.
Toties budžeta bilances situācija visstraujāk pasliktinājusies Spānijā (-2,2 procentpunkti), Polijā (-divi procentpunkti), kā arī Dānijā un Slovākijā (abās valstīs -0,7 procentpunkti).
Otrajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 3,2% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 3,3% no IKP. Šā gada pirmajos trīs mēnešos ES tas bija 3,1%, bet eirozonā deficīts veidoja arī 3,3%.
Nav pieejami dati par Grieķiju, Itāliju un Kipru.