Jaunā meža apsaimniekošanas perspektīvas

“Jauna meža audzēšana ir ilgs un neatlaidīgs darbs,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs. “Tas sastāv no vairākiem mežsaimniecības darbu veidiem, kurus paredz jau meža audzēšanas cikla pašā sākumā.”

Sezonālie darbi mežā notiek visa gada laikā. Ziemā – no oktobra līdz martam – veic aptuveni 80% no gada jaunaudžu kopšanas apjoma. Savukārt pavasarī, tikko atkūst augsne, sāk meža atjaunošanu, ko pabeidz līdz jūnija vidum. Sākot no maija vidus – paralēli meža atjaunošanai – veic agrotehnisko kopšanu, kura ilgst līdz novembra sākumam. Vienlaikus no augusta vidus sāk arī meža aizsardzības darbus, lai pasargātu jaunaudzes no bojājumiem, ko rada briežu dzimtas dzīvnieki. Šāds ir sezonālais darbu cikls, kas mežu īpašniekiem, kuri mērķtiecīgi nodarbojas ar mežsaimniecību, veicams katru gadu.

Kvalitatīva meža atjaunošana nozīmē tā kopšanu agrīnā vecumā. Tā ir agrotehniskā kopšana, kad pamatsugas koki ir jāatbrīvo no konkurējošiem zālaugiem, avenājiem, papardēm. Tad seko jaunaudžu kopšana, kas ietver konkurējošo koku sugu izzāģēšanu, nepieciešamības gadījumā arī mērķa koku sugas retināšanu, kā arī jauno kociņu aizsardzību pret dzīvnieku postījumiem. To visu cilvēki paveic ar rokām, izmantojot rokas darbarīkus.

“Taču tagad arī mežā, kurš ir jauns – audzis līdz 20 gadiem, arvien vairāk ienāk mašīnas. Šādi tehnoloģiskie risinājumi atvieglo ikdienas darbu,”

stāsta eksperts. “Situācija apmēram līdzīga tai, kad pirms vairākiem desmitiem gadu bijām pieraduši redzēt mežā cilvēkus tikai ar motorzāģiem, kuri zāģēja lielos kokus, bet šodien šo darbu ap 95 % paveic meža mašīnas – harvesteri.”

Kā notiek jaunā meža stādīšana

Mašīnas izmanto ne tikai mežizstrādē vien. Mežkopībā vislielākā pieredze ar mašinizācijas darbu ir augsnes sagatavošanā ar smagajiem disku arkliem. Ar diskiem tiek sagatavota augsne joslās, kur atkarībā no meža tipa stādi tiek stādīti uz “tiltiņa” vai vagas vidus.

“Kopš 2014. gada ražošanā ieviesām augsnes sagatavošanu, gatavojot pacilas ar ekskavatoru, kurš aprīkots ar specializētu pacilu gatavošanas kausu.

Ar kausu tiek pacelta un apvērsta augsnes virskārta, izveidojot mikropaaugstinājumu, uz kura tiek iestādīts koka stāds. Šāda pacelta stādvieta nodrošina vienmērīgāku mitruma režīmu un mazina konkurenci ar lakstaugiem, graudzālēm, papardēm. Mūsdienās šis augsnes gatavošanas veids plaši tiek lietots visā Latvijas teritorijā mitrās un vājas nestspējas augsnēs,” stāsta Katrevičs.

Mašinizētā meža stādīšana sekmīgi sākta kopš 2019. gada, kad Ziemeļkurzemes reģionā tika noslēgts pirmais mašinizētās meža stādīšanas līgums.

Šobrīd šādu pakalpojumu Latvijā jau sniedz 8 uzņēmēji ar 12 tehnikas vienībām. Visas tehnikas vienības ir aprīkotas ar specializētu meža koku stādu stādāmo galvu. Priekšrocība ir acīmredzama, jo mežu stādīt var gandrīz visu gadu, izņemot augsnes sasaluma laiku un jūliju, kad skuju kokiem veidojas dzinuma pieaugumi. Salā stādīšanas iekārta nav piemērota stādu caurlaišanai caur stādāmo stobru, savukārt jūlijā stādu jauno dzinumu pieaugumi ir trausli, tāpēc ir risks, ka stādīšanas laikā tie var tikt nolauzti. Ja dzinums ir nolauzts, tas samazina jaunā stāda kvalitāti un kokam mazinās konkurētspēja ar aizzēlumu. Proti, tas tik labi nespēj turēties pretī zālei, kas, saaugot apkārt, nomāc stādu.

Kopš 2022. gada AS “Latvijas valsts meži” ražošanā ir ieviesta mašinizētā meža sēšana. Kopā 2023. gadā ar priežu sēklām iesēti jauni meži 651 hektāra apjomā.

“Meža atjaunošanā ir ieviesti mašinizācijas risinājumi, daļēji atslogojot smago cilvēku roku darbu,” stāsta Katrevičs. “Taču viens vēl neminēts, bet arī fiziski smags darbs ir jaunaudžu kopšana. Tāpēc šogad atsākam izmēģinājumus, kuros būs iesaistīti “Malwa” un “Vimek” mazjaudas harvesteri. Harvesteri ir aprīkoti ar zāģripas galvām. Pēc izmēģinājumiem un iegūto datu analīzes varēsim lemt par attiecīgā pakalpojuma ieviešanu ražošanā.”

Mašinizācija mežsaimniecībā ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī nodrošina nemainīgus un ērtus darba apstākļus to veicējiem. Atrodoties kabīnē, ziemā ir silts, vasarā – vēss, bet lietus laikā nav jāstrādā salijušam. Ikviens cilvēks grib strādāt ērtos un drošos apstākļos. “Tas ir īpaši svarīgi, jo līdzīga darba rakstura tautsaimniecības nozares cīnās par vienu un to pašu darbaspēku,” Katrevičs skaidro situāciju Latvijas darba tirgū. “Ja kāda no nozarēm spēj piedāvāt labākus darba apstākļus, tad tā arī iegūst konkrēto darba veicēju. Darbu mašinizācija nākotnē mazinās roku darba nepieciešamību.

Mežkopības darbus nepieciešams mašinizēt arī tādēļ, lai nākotnē varam veikt darbus nepieciešamajos apjomos, ja pietrūks roku darba spēka.”

Mašinizācija mežkopības darbos ienāk lēni, bet pārliecinoši. Taču tiem, kuri šobrīd darbus veic ar rokas darbarīkiem, nav pamata satraukumam, ka mežā nebūs, ko turpmāk darīt. Mežā joprojām ir veicami uzdevumi, kur pašreiz pieejamie mašinizācijas risinājumi nespēj meža īpašniekam palīdzēt. Tā, piemēram, ne visos meža tipos ir iespējams iesēt sēklas mašinizēti. “Šobrīd arī nav pārliecības, ka ar mašīnu var veikt pirmo jaunaudžu kopšanu, kamēr kociņi vēl ļoti mazi,” skaidro Katrevičs. Tāpat, lai arī Latvijā nav izteikti kalnaina reljefa, tomēr ir vietas, kur augsni nav iespējams sagatavot ar mašīnām, piemēram, uz izteiktiem slīpumiem, nogāzēm, vietās ar ļoti vāju augsnes nestspēju un vēl dažos citos apstākļos.

Ar mašīnām, kur tās var lietot, var uzlabot darba apstākļus un ražīgumu, taču mūsu cilvēku roku darbs, izturība un mīlestība, kas sniedz spēkus, pārvarot grūtības, Latvijas mežam būs nepieciešami vienmēr.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".