Rietumu politologi pretēji Krievijas propagandistu apgalvojumiem nevis krīt panikā par "nesaraujamo" Krievijas un Ķīnas draudzību, bet gan uzsver, ka Ķīnas rīcība ir ļoti pragmatiska - tā izmanto pieeju Krievijas lētajiem energoresursiem, atbalsta agresorvalsti, jo tādējādi var ieriebt ASV, tajā pašā laikā Ķīna nedarīs neko tādu, kas varētu kaitēt tās ekonomiskajām interesēm ilgtermiņā. Proti, Ķīna darīs visu, lai nenonāktu ASV sankciju sarakstā.
Savā uzrunā Ķīnā Putins arī apgalvoja, ka amerikāņu "ATACMS" raķetes neesot spējīgas izmainīt situāciju frontē, tās tikai paildzināšot Ukrainas agoniju. Pilnīgi pretējās domās ir Rietumu militārie analītiķi. Lai gan ir vispārējs konsenss, ka "ATACMS" raķetes nav sudraba lode un panaceja, lai ukraiņi gūtu straujus panākumus frontē, tomēr ir skaidrs, ka šīs tālās darbības ballistiskās raķetes var nozīmīgi apdraudēt Krievijas apgādes līnijas, tādējādi mazinot krievu armijas kaujas spējas. Kijivas Amerikas universitātes prezidents un militārais eksperts Dens Raiss "The New York Times" ir izteicies, ka "ATACMS" ir ballistiskās raķetes, pret kurām nav aizsardzības, izņemot dezinformāciju. "Jebkurai piegādes noliktavai vai komandvadībai un kontrolei, vai lielai karaspēka koncentrācijai 100 jūdžu attālumā no frontes līnijas ir jāuztraucas," laikrakstam pauda Raiss.
Savukārt par propagandistu sajūsmu, ka Krievija kopā ar Ķīnu veidos jaunu daudzpolāru pasauli, trāpīgi ir izteicies amerikāņu žurnālists Noa Smits. Viņš, raksturojot jauno pasaules kārtību, min tās iezīmes: Krievija ir uzsākusi lielāko karu Eiropā pēc Otrā pasaules kara, Ķīna ir kļuvusi kareivīgāka pret Taivānu, Indija piedzīvo ekstrēma nacionālisma uzplūdus, Izraēla ir izveidojusi ekstrēmāko valdību tās vēsturē un tagad piedzīvo karu ar "Hamās". Visi šie notikumi, norāda žurnālists, liecina, ka pasaule, iespējams, ir nonākusi jaunā nekārtības un haosa periodā. Valstis un politiskās grupas, piemēram, "Hamās", ir gatavas uzņemties lielu risku, nevis baidīties, ka sekas būs pārāk šausmīgas.