1964. gadā ASV jaunajiem vecākiem slimnīcā tika nolaupīts mazulis. Vairāk nekā gadu vēlāk policijai izdevās zēnu atrast un nodot sērojošo vecāku rokās, kas nu varēja svinēt priecīgo notikumu un ģimenes atkalapvienošanos. Avīžu izgriezumus par sava bērna nolaupīšanu, kurus bija laika gaitā savākuši, viņi noglabāja kastē un bija gatavi aizmirst par sāpīgo notikumu. Tomēr vairākus gadu desmitus vēlāk DNS tests atklāja negaidītu patiesību – bērns, kuru policija atdeva vecākiem, nebija tas pats, kurš tika nolaupīts.

1964. gada 26. aprīlī Doras un Čestera Frončaku pasaule apgriezās kājām gaisā, kad no slimnīcas dienu pēc dzimšanas tika nolaupīts viņu dēls. Kā vēstīts izdevumā “Newsweek”, kāda māsiņa iegājusi Doras palātā Maikla Rīza slimnīcā, apgalvojot, ka viņai jāved mazais Džozefs pie ārsta uz pārbaudēm. Dora, neko ļaunu nedomādama, pasniedza māsiņai savu dēlu; viņa pagriezās un izgāja no palātas, pazūdot ar visu bērnu.

Izrādījās, ka šī “māsiņa” bija viltvārde, kas burtiski bija nolaupījusi bērnu no viņa mātes klēpja. Policija pārbaudīja aptuveni 10 000 zīdaiņu visā valstī, meklējot Džozefu, kamēr viņa vecāki pētīja avīzes un pazudušo bērnu sarakstus, cerot savu dēlu atrast tādā veidā. Diemžēl pēc aptuveni diviem gadiem izmeklēšana nonāca strupceļā.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X