Krievijas varasiestādes ir gatavas sadzīvot ar starptautiskajām sankcijām vēl piecus-desmit gadus, paziņojis Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Kremlī paziņo par gatavību sadzīvot ar sankcijām vēl desmit gadus (18)
“Krievija ne vienu vien desmitgadi dzīvo šādā režīmā un tā ir pietiekami adaptējusies. Līdz ar to, šādas īslaicīgas problēmas mūs nebiedē. Ticams, ka mēģinājumi ierobežot mūsu ekonomiku turpināsies,” teica Peskovs.
Kremļa ierēdnis šādi atbildējis uz Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Deivida Salivana teikto, kurš brīdināja, ka ierobežojumi pret Krieviju tiks turpināti arī tad, kad karš Ukrainā būs beidzies.
“Gatavojieties pieciem, varbūt desmit gadiem. Es neredzu nekādu ātru sankciju atcelšanu nozīmīgā apjomā pat tad, ja karadarbība beigsies,” teica Salivans.
Krievija ir kļuvusi par sankcionētāko valsti pasaulē, apsteidzot Irānu un Ziemeļkoreju. Bezprecedenta sankcijas pret Krieviju tika noteiktas 2022. gada februārī, īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jau martā pret Krieviju tika noteiktas 5530 dažādas sankcijas, vēstīja “Bloomberg”.
Pēc “Castellum” datiem, 16. oktobrī pret Krieviju kopumā spēkā bija 15 242 sankcijas, tostarp 2645, kuras ir spēkā kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu. Līdz kara sākumam Ukrainā vissankcionētākā valsts bija Irāna – 3616. Tāpat sarakstā atrodama Sīrija, Venecuēla, Mjanma un Kuba.
Kopumā Eiropas Savienības valstis pret Krieviju pieņēmušas 11 sankciju paketes. Ierobežojumi skāruši faktiski visas nozares – sākot no dažādām tehnoloģijām, beidzot ar papīru un meža nozari.
Pašlaik Eiropas Savienība strādā pie 12. sankciju paketes, kurā varētu tikt iekļauts aizliegums importēt Krievijas dimantus. Tāpat zināmi ierobežojumi varētu tikt ieviesti pret trešo valstu kompānijām, kuras palīdz Krievijai izvairīties no ieviestajām sankcijām.
Neskaitot Eiropas Savienību, sankcijas pret Krieviju ieviesušas arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Japāna, Dienvidkoreja un virkne citas valstis.
Krievijas diktators Vladimirs Putins iepriekš izteicies, ka “Rietumi cerēja, ka Krievijas ekonomika sabruks pēc divām trīs nedēļām kopš kara sākuma, taču šāds aprēķins nav nostrādājis, un 2024.-26. gadu budžeta projekts liecina, ka Krievijas ekonomika tikai pieaugs, pat neraugoties uz sankcijām.”