Ministrija nepiekrīt LIZDA pārmetumiem par nepilnībām mērķdotācijas aprēķinā (1)

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga kā galveno iespējamo iemeslu, kāpēc mērķdotācijas apmērs varētu būt neatbilstošs, sauc nekorektu metodiku mērķdotācijas vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķināšanai. "Ja metodikas pamatā ir trūkumi, tad tas aiziet arī uz pašvaldībām," pauda Vanaga, uzsverot, ka "nav korekti novelt visu uz pašvaldībām".

Mērķdotācijas aprēķinam tiek izmantots reģionālais koeficients, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.376. Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas, turpmākos trīs mācību gadus reģionālais koeficients tiks koriģēts un aprēķinā IZM piemēro izlīdzināšanas koeficientu. To aprēķina, ņemot vērā 2022./2023.mācību gada mērķdotācijas apmēru.

Pedagogu arodbiedrība apgalvo, ka mērķdotācijas apmēra vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķina metodikai par pamatu ņemta Rīgas pašvaldība, kurai vēl 2016.gadā pedagogu darba samaksas reformā neesot piemērots atbilstošs koeficients valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinam. LIZDA arī secinājusi, ka ministrija aprēķinos izmantojusi pagājušā gada zemāko likmi.

Atalgojums samazinājies aptuveni 2% jeb 460 pedagogu, lēš IZM. Reālais samazinājums skatīts, salīdzinot pedagogu tarifikāciju šī gada oktobrī un pērn oktobrī. Ministrijā norādīja, ka atšķirīgas situācijas ar atalgojuma izmaiņām vērojamas arī izglītības iestādes ietvaros, tāpēc būtu jāvērtē finansējuma sadale arī izglītības iestādē.

Šobrīd IZM veic piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas izlietojuma analīzi, tostarp tiek vērtēti iemesli, kāpēc pašvaldības nav iztērējušas piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju. Ministrijā atsaucās uz spēkā esošo regulējumu, kas nosaka - ja pašvaldību pārskatot, kas iesniedzami līdz 20.janvārim, uzrādītais atlikums pārsniedz 1% no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, IZM samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā laika periodam no kārtējā budžeta gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestādēm no šī gada septembra līdz decembrim, 12 pašvaldībām ministrija ieturējusi 147 463 eiro.

Vienlaikus vērtējams arī gada sākumā papildu piešķirtā finansējuma izlietojums, jo pēc sākotnējās tarifikācijas datu analīzes pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestāžu pedagogiem tika palielināta tieši pedagogu darba algas likme, nevis sabalansēta slodze, norādīja ministrija.

Šogad papildus skolotāju darba samaksai valsts piešķīrusi 98 miljonus eiro, tostarp 20 miljonus eiro, lai atalgojumu kāpinātu arī no šā mācību gada 1.septembra. Vienlaikus, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, 2023./2024.mācību gadā četrās pašvaldības vairs nepiefinansē pedagogu darba samaksu, savukārt 11 pašvaldības samazinājušas savu līdzfinansējumu pedagogu darba samaksai.

IZM aicina pašvaldības skaidrot iemeslus reālā atalgojuma samazinājuma iemeslus.

Iepriekš gan LIZDA, gan IZM kā galvenos iespējamos atalgojuma samazināšanās iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu. Pēc LIZDA aplēsēm, piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu - 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.

Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. IZM Izglītības departamenta Edītes Kanaviņas ieskatā, piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu - 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.