Faktomāts ⟩ Informācija un dezinformācija sociālajos tīklos par Izraēlas–"Hamās" karu

Kopš 7. oktobra, kad palestīniešu teroristiskais grupējums “Hamās” veica uzbrukumu Izraēlas civiliedzīvotājiem, abās pusēs ir postījumi un bojā gājis liels civiliedzīvotāju skaits. Tas radījis auglīgu augsni klajas dezinformācijas izplatīšanai.

Kad ir runa par aktīvu militāro konfliktu, tad daudzi notikumi un fakti nav pārbaudāmi uzreiz.

"Kara migla" (fog of war) ir reāls fenomens tādēļ, ka karš izjauc normālo informācijas aprites struktūru un hierarhiju.

Tādi jautājumi kā upuru skaits konkrētos sprādzienos un par konkrētiem notikumiem atbildīgie ir militāro un izlūkošanas speciālistu kompetencē. Tomēr saistībā ar Izraēlas–"Hamās" konfliktu sociālie tīkli šobrīd tiek pārplūdināti arī ar pavisam vienkāršu un ātri pārbaudāmu dezinformāciju.

Lai ietekmētu sabiedrības uzskatus, propagandu un dezinformāciju izmanto gan Izraēlas, gan "Hamās" puse. Runa ir par neskaitāmu fotogrāfiju un video izmantošanu ar mērķi izsaukt līdzjūtību vienai vai otrai pusei. Tieši emocionāli kairinošo materiālu dēļ ir vieglāk panākt, ka cilvēki ātri notic pilnīgi vai daļēji viltotai un izkropļotai informācijai.

Cilvēki steidza dalīties ar kādu video, apgalvojot, ka redzamais ir pierādījums tam, ka Al-Ahli slimnīcā trāpīja pašu palestīniešu kaujinieku raķete, kas novirzījusies no kursa.

🔴BREAKING: Initial investigation by IDF shows explosion at the hospital in Gaza was caused by a failed Hamas rocket launch. (See video of the failed launch) - HN pic.twitter.com/xD1OK4mLUH

— O.E Allison. (@emobed1) October 17, 2023

عاجل
مجزرة المعمداني . صاروخ حماس نفسه إطلاق فاشل سقط على رؤوس الأبرياء.
هناك صور واقمار تصور لا تحاولوا الكذب. pic.twitter.com/EGclpcamNo

— إيدي كوهين אדי כהן 🇮🇱 (@EdyCohen) October 17, 2023

Taču izrādījās, ka šis video nav saistīts ar sprādzienu Gazas slimnīcā. Portāls "Newschecker" izmantoja attēlu meklēšanas opciju un noskaidroja, ka šis video ir īsts, turklāt patiešām filmēts Palestīnā, taču vairāk nekā gadu vecs. Virknē ierakstu “Facebook” un “X” platformās šis video publiskots 2022. gada 6. vai 7. augustā. Tas pierāda, ka oriģinālais video ir krietni vecāks par 17. oktobri un nav saistīts ar sprādzienu Gazas slimnīcā.

Arī dezinformācijas pretējā nometnē tikuši izplatīti video ar apgalvojumiem, ka tie saistīti ar sprādzienu slimnīcā.

Tāds piemērs ir šis video, kurš tika izplatīts ar apgalvojumu, ka redzamais ir Izraēlas uzbrukums Al-Ahli slimnīcai. 

#FreePalestine_Now #PalestineWillBeFree #SAvsNED #IsrealPalestineconflict #Gaza_under_attack #Gaza_Genocide #Gaza

Attack on AL-AHLI National Baptist Hospital.Almost 500+ killed.These are innocent citizens including old,women & https://t.co/3oD2RjBxwS the world 🌎 has (1/2) pic.twitter.com/rH6J4EftJp

— Anyone (@optimiststudent) October 17, 2023

Tomēr video redzamā sabrūkošā ēka neizskatās pat līdzīga Al-Ahli slimnīcai. Portāls “Checkyourfact” veica savu izmeklēšanu un atklāja, ka šis pats video publicēts jau vairākas dienas pirms sprādziena slimnīcā.

Kaut arī lielākoties šādus maldinošus materiālus izplata sociālo tīklu konti, kuru piederība ir neviennozīmīga un politiskie mērķi ir apšaubāmi, notikumu virpulī un “kara miglas” apstākļos misēklis gadījās arī oficiālajam Izraēlas valdības kontam vietnē “X” (Twitter).

Otrdienas, 17. oktobra, vakarā drīz pēc sprādziena Al-Ahli slimnīcā Izraēlas valdības oficiālais konts publicēja video kā pierādījumu tam, ka slimnīcai trāpījusi nomaldījusies pašu palestīniešu kaujinieku raķete. Taču jau drīz tika pamanīts, ka video reģistrētais laiks nesakrīt ar sprādziena slimnīcā brīdi. Ieraksts tika rediģēts, un video tika izņemts.

Izraēlas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Liors Haiats telekanālam CNN vēlāk skaidroja, ka sākumā noturējuši to par oficiālu avotu izplatītu video.

Dezinformācija par šo militāro konfliktu tiek izplatīta lielos apmēros, turklāt nemitīgi. Daudz tiek izmantoti foto un videomateriāli no citiem militārajiem konfliktiem vai pat dabas katastrofām. Piemēram, maldinoši kā video no Gazas tika izplatīts video no 2023. gada februārī notikušās zemestrīces Sīrijā un bērna izglābšana no drupām.

Tiek izmantoti arī materiāli no Ukrainas kara, piemēram, video, kurā Krievijas armija izmanto baltā fosfora šāviņus, ticis uzdots par pierādījumu, ka Izraēla tādus izmantojot Gazā.

Turklāt dezinformācijas ģeogrāfiskais lauks sniedzas arī ārpus Gazas un Izraēlas robežām. Piemēram, kāds videomateriāls tiek uzdots par protesta mītiņiem Palestīnas atbalstam Barselonā, Spānijā, kuru laikā notikušas sadursmes starp protestētājiem un policiju.

Taču īstenībā tas ir video no 2020. gada sadursmēm starp policiju un protestētājiem pret Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. 

Šādu piemēru nu jau ir neskaitāmi daudz, turklāt katru dienu parādās jauni klajas dezinformācijas gadījumi.

Sociālie tīkli ir primārā vieta, kur dezinformācija tik ātri izplatās. Cilvēki var sekundes laikā dalīties ar viltotiem attēliem, video un rakstiem, tādējādi veicinot dezinformācijas strauju izplatību.

Lai identificētu dezinformācijas gadījumus un neiesaistītos tās izplatīšanā, būtiski ir attīstīt kritisko domāšanu un medijpratību. Ja iespējams, informācija jāpārbauda, rūpīgi analizējot avotus. Gadījumos, kad tas nav iespējams vai nav tam laika, nevajadzētu steigties ar secinājumiem, kas balstīti nepārbaudītos avotos, un noteikti nevajadzētu dalīties sociālajos tīklos ar materiāliem, par kuru autentiskumu un izcelsmi neesam pārliecinājušies. Un visbeidzot, ja tomēr ir sanācis sākotnēji noticēt dezinformācijai, svarīgi ir to atzīt gan sev, gan citiem. Apstākļos, kas bez pārspīlējuma dēvējami par informācijas karu, ikviens var nejauši kļūt par dezinformācijas upuri.