Valsts mērķdotācijas pilnībā nenosedz Rīgas pedagogu darba slodžu sabalansēšanu

Viena no būtiskākajām problēmām, kas tika akcentēta, bija tas, ka

valsts mērķdotācija, salīdzinot ar šī gada 1.janvāri, šī gada 1.septembrī Rīgai pieauga par 5,27%, savukārt zemākā vienas stundas likme pieauga par 13,3%, un tarificēto stundu skaits, lai nodrošinātu sabalansēto slodzi, pieauga par vairāk nekā 10%

Turklāt jau vairākus gadus Rīgai tiek piemērots mazākais reģionālais koeficients 1,02. Tajā pašā laikā valsts pilsētām šis koeficients ir 1,07, bet Pierīgas pašvaldībām - 1,17.

Kā tika skaidrots komitejas deputātiem,

citas valstspilsētas saņem vidēji par 5% lielāku finansējumu nekā Rīga. Savukārt Pierīgas pašvaldības saņem par 15% lielāku finansējumu nekā galvaspilsēta.

Izvērtējot situāciju Rīgā, konstatēts, ka ar šiem 5% būtu pietiekami, lai nodrošinātu sabalansēto slodzi.

Kā komitejas sēdē teica tās komitejas vadītāja Laima Geikina (P), pašvaldība rakstīs pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai šie reģionālie koeficientu tiktu izlīdzināti un Rīgas skolas jau no nākamā gada 1.janvāra saņemtu vismaz tikpat lielu finansējumu kā citas valstspilsētas.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, komitejā secināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais finansējums slodžu izlīdzināšanai ir nepietiekams.

Tādēļ Rīgas situācija esot jārisina vismaz trīs virzienos - jāievieš jauns, vienkāršs un skaidrs, visām iesaistītajām pusēm saprotams, finansēšanas modelis, sākot no 1.janvāra Rīgai piemērotais reģionālais koeficients jāpielīdzina pārējo Pierīgas pašvaldību koeficientam.

Tāpat esot proaktīvi jārīkojas jaunu pedagogu piesaistei, jo slodžu izlīdzināšanas process, iespējams, rezultēsies vēl lielākā pedagogu trūkumā.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) atzina, ka šajā mācību gadā skolotāju alga samazinājusies daļēji slodzes sabalansēšanas dēļ.

Zariņa-Stūre skaidroja, ka patlaban skolotājiem slodze tiek sadalīta divās daļās, proti, 65% darba apjoma ir kontaktstundas un 35% - citu pienākumu veikšanai. "Matemātikas skolotājam ir daudz kontaktstundu un viņam ir mazāka daļa citiem pienākumiem, kamēr sporta skolotājam ir mazāk kontaktstundu, bet lielāka daļa ir citiem pienākumiem. Rezultātā matemātikas skolotāja atalgojums būs mazāks," norādīja komisijas priekšsēdētāja.

Viņa uzskata, ka slodzes sabalansēšanu pašlaik nedrīkstēja ieviest, jo skolām trūkst pedagogu un ir grūtības nodrošināt mācību procesu.

Jau vēstīts, ka IZM nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) bažām par nepilnībām viena skolēna izmaksu aprēķina metodikā, jo skolotāju darba algas samazinājums nav tendenciozs kādā vienā pašvaldībā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga kā galveno iespējamo iemeslu, kāpēc mērķdotācijas apmērs varētu būt neatbilstošs, sauc nekorektu metodiku mērķdotācijas vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķināšanai. "Ja metodikas pamatā ir trūkumi, tad tas aiziet arī uz pašvaldībām," pauda Vanaga, uzsverot, ka "nav korekti novelt visu uz pašvaldībām".

Pedagogu arodbiedrība apgalvo, ka mērķdotācijas apmēra vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķina metodikai par pamatu ņemta Rīgas pašvaldība, kurai vēl 2016.gadā pedagogu darba samaksas reformā neesot piemērots atbilstošs koeficients valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinam. LIZDA arī secinājusi, ka ministrija aprēķinos izmantojusi pagājušā gada zemāko likmi.

Atalgojums samazinājies aptuveni 2% jeb 460 pedagogu, lēš IZM. Reālais samazinājums skatīts, salīdzinot pedagogu tarifikāciju šī gada oktobrī un pērn oktobrī. Ministrijā norādīja, ka atšķirīgas situācijas ar atalgojuma izmaiņām vērojamas arī izglītības iestādes ietvaros, tāpēc būtu jāvērtē finansējuma sadale arī izglītības iestādē.

IZM aicināja pašvaldības skaidrot iemeslus reālā atalgojuma samazinājuma iemeslus.

Iepriekš gan LIZDA, gan IZM kā galvenos iespējamos atalgojuma samazināšanās iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu. Pēc LIZDA aplēsēm, piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams.