Maskavas pārstāvniecība Rīgā ceļ iebildumus pret "Maskavas nama" nacionalizāciju (4)

Tās ieskatā "šis esot bezprecedenta solis - konfiscēt svešu īpašumu par labu Latvijas valstij politisku iemeslu dēļ, nevis pamatojoties uz tiesas lēmumiem".

"Tiesiska valsts, izmantojot tās parlamentu, plāno veikt svešas mantas sagrābšanu un atsavināšanu," teikts paziņojumā, uzsverot, ka likumprojektā netiekot sniegti pierādījumi par rīcību pret demokrātisku un tiesisku valsti un tās pastāvēšanas noliegšanu.

Šis esot signāls visiem investoriem, ka viņu īpašums Latvijā viegli var tikt nacionalizēts politiska lēmuma rezultātā, skaidrots paziņojumā.

Tāpat tiek norādīts, ka nepamatoti esot pārmetumi par "Maskavas namā" veiktām darbībām pret Latvijas valsti. "Ne Saeima, ne atsevišķi Saeimas deputāti, ne tiesībsargājošās institūcijas, uz kuru atzinumu atsaucas likumprojekta autori, nav vērsušies "Maskavas namā" ar prasību liegt piekļuvi telpām vārdā nenosauktiem pret Latviju vērstiem spēkiem," teikts paziņojumā.

Tajā arī skaidrots, ka "Maskavas nama" telpās norisinoties bērnu rīti, bērnu teātru izrādes divās valodās, darbojoties dažādas kultūras biedrības. "Maskavas nama" vadības vienīgais mērķis esot tikai un vienīgi kultūras apmaiņas veicināšana un savstarpējās kultūras bagātināšana, un "Maskavas nama" administrācija neveic nekādu pret Latvijas valsti vērstu propagandu, apgalvots paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka pašreizējais ēkas īpašnieks izmantos visus tiesiskos mehānismus Latvijā un ārvalstīs, tostarp Eiropas Savienības struktūras, lai apstrīdētu šo Saeimas lēmumu.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāries Latvijas valsts īpašumā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) iesniegtā likumprojekta mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020.gada 10.marta - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likumprojekta anotācijā.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022.gada 25.februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Komisija, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā. Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins.

NDK norāda, ka valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā pieder zemesgabals, uz kura atrodas ēka "Maskavas nams", tādēļ paredzēts īpašuma tiesības nostiprināt uz valsts vārda SM personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiktu izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.

Likumprojekts paredz arī citus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistītus jautājumus un tālāko rīcību pēc tam. Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts īpašumā nekustamais īpašums pāriet brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem un nastām, ar to saprotot, ka valsts neturpina un nepārņem nekādas saistības, ciktāl tās izriet no iepriekšējā īpašnieka un ar to saistīto personu (lietotāju) veiktajām darbībām. Likumprojekts paredz noteikt arī, ka personām, kurām piederoša manta atrodas nekustamajā īpašumā, ir tiesības un pienākums to septiņu dienu laikā no telpām izvest, savukārt pēc termiņa palikusī manta uzskatāma par bezsaimnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij un par tālāko rīcību ar to lemj Ministru kabinets. Likumprojekts uzliek arī attiecīgajām personām pienākumu pārreģistrēt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses.

Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu. Tālākajā rīcībā jāņem vērā iespējas īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī nekustamā īpašuma.