Eiropas Centrālā banka nemaina procentlikmes

ECB padomes sēdē Atēnās tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Procentlikmes līdz šim ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu.

"Joprojām gaidāms, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, un joprojām vērojams spēcīgs iekšzemes cenu spiediens. Vienlaikus septembrī inflācija būtiski samazinājās, tostarp spēcīgu bāzes efektu rezultātā, un vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju joprojām pazeminās. Turpinās padomes iepriekš veiktās procentlikmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Tā arvien būtiskāk vājina pieprasījumu, tādējādi palīdzot samazināt inflāciju," teikts paziņojumā.

"Padome ir apņēmusies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, padome uzskata, ka galvenās ECB procentlikmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams," atzīmē padome.

"Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, padomes lēmumi par procentlikmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku," skaidrots paziņojumā.

Ko tas nozīmē kredītņēmējiem?

Jāatgādina, ka tiešā veidā ECB likmes neietekmē iedzīvotāju kredītmaksājumu apmēru, tomēr ECB bāzes likmes tiek iecenotas starpbanku likmē Euribor, kam ir piesaistīta lielākā daļa Latvijā piešķirto hipotekāro kredītu. Pēc pēdējām Euribor svārstībām šķiet, ka finanšu tirgi jau bija rēķinājušies ar šādu ECB lēmumu - likmes mēneša ietvaros ir nedaudz samazinājušās.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā TVNET tiešsaistes žurnālam KLIK jau oktobra sākumā norādīja, ka, viņaprāt, straujais ECB procentu likmju kāpums ir jau aiz muguras. "Šajā brīdī mēs noteikti varam rēķināties ar to, ka var arī iepauzēt."

Tas gan nenozīmē, ka tirgus izmaiņu gadījumā likmes vairs netiks celtas, tomēr labā ziņa ir tā, ka turpmāki likmju kāpumi, visticamāk, varētu būt nelieli. "Ja gadījumā būs kādi procentlikmju kāpumi – jo mums vienmēr jābūt atvērtiem pret izmaiņām ekonomikā un datos –, tad tie, manuprāt, būs samērā nelieli. Jau ir minētas prognozes, ka eirozonā 2% inflācijas mērķis tiks sasniegts, visticamāk, 2025. gada otrajā pusē," paskaidroja Kazāks.

Vienlaikus jāatgādina, ka ECB mērķis ir 2% inflācija eirozonā, attiecīgi ir jārēķinās, ka likmes netiks mazinātas, kamēr situācija ekonomikā neliecinās par šī mērķa sasniegšanu. 

Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka tas būtu jādara tad, kad prognozes droši apstiprinātu šī mērķa sasniegšanu. "Es redzētu, ka likmes sāks samazināt tad, kad nu pēc gada, pusotra mēs prognozēs redzētu, ka inflācija jau sāks slīdēt permanenti zem 2% mērķa," viņš paskaidroja. 

Kopumā ekspertu prognozes par to, kad varētu būt gaidāms ECB likmju samazinājums, ļoti atšķiras. Daži uzskata, ka tas varētu notikt jau nākamā gada maijā, tomēr citi ir krietni pesimistiskāk noskaņoti, pamatojot to ar pēdējā laikā notikumiem ģeopolitiskajā arēnā, kas rada vai potenciāli varētu radīt spiedienu uz atsevišķu produktu cenām.