Drošāka infrastruktūra veicina mikromobilitāti (2)

Satiksmes ministrijas veiktajā iedzīvotāju aptaujā1 noskaidrots, ka visās lielajās pilsētās vismaz 6 no katriem 10 iedzīvotājiem regulāri dienas gaitās dodas kājām, bet katrs desmitais brauc ar velosipēdu. Līdz ar to var droši uzskatīt, ka divām trešdaļām iedzīvotāju ir svarīga droša infrastruktūra, lai pārvietotos ierastā veidā. Atsevišķās pašvaldībās šis īpatsvars ir krietni augstāks. Piemēram,

Rēzeknē sevi par aktīviem kājāmgājējiem uzskata 79% iedzīvotāju, bet par “velobraukšanas galvaspilsētu” varētu uzskatīt Jūrmalu, kur uz divriteņa regulāri kāpj 13% iedzīvotāju.

Savukārt Rīgā ir vislielākais sabiedriskā transporta pasažieru īpatsvars, kas ir viegli izskaidrojams ar lielajiem attālumiem un labi attīstīto autobusu, tramvaju un trolejbusu tīklu galvaspilsētā. Rīgā sabiedrisko transportu regulāri izmanto 38% aptaujāto.

Taču šis iedzīvotāju vairākums pilsētu ielās un uz ceļiem jūtas neaizsargāti. Pētījums liecina, ka

visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kuri ikdienā pārvietojas ar elektrisko skrejriteni un velosipēdu.

Pirmo vidū apdraudēti jūtas 48% respondentu, bet otro – 37%. Savukārt 84% autovadītāju ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši.

Jāuzlabo ietves un veloceliņi

Šie dati apliecina, ka Latvijas pilsētas un novadi jāpadara draudzīgāki mikromobilitātes atbalstītājiem. Uz to norāda arī paši iedzīvotāji: 35% respondentu aicina izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas. 33% arī vēlas drošu velo infrastruktūru.

Konkursa laureātu veikums aizvadītajā gadā liecina, ka apņēmīgākajās pašvaldībās iedzīvotāji ir sadzirdēti un jau tiek intensīvi strādāts, lai padarītu satiksmes infrastruktūru drošāku gājējiem, velobraucējiem un citiem mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2022. gadā atzīta Ventspils, kas izceļas ar zemāko ceļu satiksmes negadījumu skaitu un vispozitīvāko iedzīvotāju vērtējumu par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pilsētā.

Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja. 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindojies Varakļānu novads, otro vietu ieguvis Līvānu novads, bet trešo – Alūksnes novads.

Drošākajā pilsētā Ventspilī vietās, kur tas ir iespējams, izvietotas drošības barjeras gar brauktuvēm gan gājējiem, gan transportam. Katru gadu tiek atjaunoti ielu horizontālie apzīmējumi, uzstādīti taktilie bruģu segumi krustojumu zonās gājējiem, kā arī pazeminātas apmales ielu šķērsošanas vietās brauktuves līmenī. Nepieciešamības gadījumā tiek uzstādīti spoguļi slikti pārredzamos ielu krustojumos, kā arī ātrumvaļņi ielās un daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai tādējādi slāpētu ātri braucošos satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Rēzeknē noslēdzās Blaumaņa ielas rekonstrukcijas darbi, kuras ietvaros tika izveidota droša pārvietošanās zona gājējiem un velobraucējiem pilsētas Ziemeļu mikrorajonā.

Liepājā kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) uzstādīts un darbojas sarkanās gaismas pārkāpumu detekcijas luksofors, ar kura palīdzību izdevies samazināt krustojuma šķērsošanas pie sarkanās gaismas skaitu.

Pilsētā tiek modernizētas arī citas luksoforu sistēmas, ieviešot luksoforus ar adaptīvu vadību. Tas nozīmē, ka šie luksofori pielāgojas satiksmei, tie ir aprīkoti ar sensoriem, kas detektē automašīnas, un, pārslēdzot satiksmes signālus, tiek ņemts vērā tuvojošā transportlīdzekļa veids un ātrums. Luksofori ir aprīkoti arī ar kamerām, kas identificē gājējus un aktivizē zaļo gaismu pat tad, ja netiek spiesta luksofora izsaukuma poga. Pateicoties adaptīvai vadībai, gājējiem ir pagarināts krustojuma šķērsošanas laiks, ja tie atrodas uz brauktuves, savukārt, ja gājēji jau ir šķērsojuši krustojumu, luksofora signāla laiks tiek saīsināts. Atbilstoši iedzīvotāju priekšlikumiem un Transporta komisijas lēmumiem tiek realizēti standartiem atbilstoša ceļa ātrumvaļņu izbūve.

No aptaujas datiem izriet, ka iedzīvotāji ir pamanījuši uzlabojumus un tos novērtē. Piemēram, Rēzeknē 18% iedzīvotāju tos uzskata par būtiskiem. Kā nelielus tos vērtē 61% Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī.

Novadu vidū uzlabojumus visaugstāk vērtē varakļānieši.

33% novada iedzīvotāju saka, ka tie ir būtiski, bet 67% – ka nelieli. Saulkrastu novadā šie rādītāji ir attiecīgi 30% un 50%, bet Ķekavas 23% un 47%. Līvānu novadā pēc gājēju drošības projektu īstenošanas 91% kājāmgājēju novadā jūtas droši vai ļoti droši un ne reizi nav iekļuvuši bīstamā situācijā uz ceļa. Savukārt Alūksnes novadā 73% gada laikā ne reizi nav iekļuvuši bīstamā satiksmes situācijā. Kājāmgājēju vidū droši jūtas 53%, bet 27% – ļoti droši.

Kopumā 34% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 40% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu.

Pilsētu vidū līdere ir Jūrmala, kur ļoti droši jūtas 7%, droši 42% un vidēji droši – vēl 46% aptaujāto. Novadu konkurencē neapšaubāms līderis ir Varakļānu novads, kur 100% respondentu jūtas droši.

Satiksmes ministrija konkursu rīkoja otro reizi. Laureātu noskaidrošanai tika veikta pieejamo ceļu satiksmes negadījumu statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus – 70% no kopējā rezultāta – un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus – 30% no kopējā rezultāta.

Raksts tapis sadarbībā ar Satiksmes ministriju.