Kultūras ministrija: Vērtējums, ka kultūras nozare Latvijā ir pārfinansēta, ir mīts (1)

Izteikums par "pārfinansēto kultūru" savulaik tika piedēvēts kādreizējam Fiskālās disciplīnas padomes vadītājam Jānim Platajam, kurš gan 2017.gadā atzina, ka tā apgalvot nevar, lai arī viņa pausto kultūras nozares pārstāvji piesauc un cenšas atspēkot joprojām.

KM iecerējusi šādu vērtējumu par pārfinansēto kultūru atspēkot, vēršoties pie Centrālā statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas, prasot pārskatīt tēriņu pozīciju uzskaiti valsts budžetā.

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM uzskata, ka valsts budžetā nepieciešams precizēt centrālās valdības funkciju izdevumu uzskaiti apakškategorijā "Kultūras pakalpojumi" atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu sistēmai (COFOG).

Kultūras ministre Agnese Logina (P) mudina Centrālo statistikas pārvaldi novērst KM saskatītās problēmas statistikas uzskaitē, norāda, ka "konstatēta virkne kļūdu" 2021.gada valsts budžeta finansējuma pozīciju datu atlasē, kas iekļautas Latvijas kultūras pakalpojumu apakškategorijas izdevumu aprēķinā.

KM aicina Centrālo statistikas pārvaldi gan precizēt informāciju par 2021.gada kultūras pakalpojumu uzskaiti, gan turpmāk, sagatavojot informāciju Eiropas Savienības (ES) statistikas birojam "Eurostat" par Latvijas valdības izdevumiem, ik gadu saskaņot iesniedzamo informāciju ar Kultūras un citu nozaru ministrijām, lai pārliecinātos par valsts budžeta izdevumu korektu klasifikāciju atbilstoši COFOG kategorijām.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes loceklis Sandis Voldiņš sociālajos medijos tika dalījies ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinu, kur pie kultūras finansējuma 2021.gadā pieskaitīts viss, ko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būvē par valsts budžeta finansējumu, tai skaitā tie esot ieguldījumi Finanšu ministrijas (FM) un Saeimas ēkā, kā arī Ministru kabineta ēkā, robežpunktos un citos objektos.

"Ir arī trīs kultūras sektora ēku būvniecība - Jaunais Rīgas teātris, Okupācijas upuru piemiņas memoriāls un Rīgas pils Konventa daļa, bet tā ir mazākā finansējuma daļa no kultūrai pieskaitītajiem kopā 33,8 miljoniem eiro. Šī, manuprāt, ir vienkārši tehniska kļūda, nenodalot atsevišķi kultūras ēku būvniecības izmaksas no pārējām ēkām," paudis LNOB valdes loceklis, piebilstot, ka tas nepalīdz "labi finansētajai" kultūrai, jo palielina kultūras statistisko finansējumu 2021.gadā par apmēram 22 miljoniem eiro.

Voldiņu neapmierina, ka pie kultūras finansējuma tiek pieskaitīts Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs, SIA "Lielstraupes pils", kā arī finansējums Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai. LNOB valdes loceklis aprēķinājis, ka šādi izdevumi atkal palielinājuši kopējo kultūras finansējumu 2021.gadā par apmēram 4 miljoniem eiro.

Viņš arīdzan skaidro, ka teātru, muzeju, arhīvu ēkas bieži nepieder KM, bet no 2005.gada pakāpeniski tās tika nodotas un tās pārņēma FM un VNĪ, līdz ar to kultūras sektora maksātās nomas maksas caur KM budžetu nonākot VNĪ. Voldiņš secinājis, ka gadā tie ir apmēram 4,5 miljoni eiro, kuri esot "tranzīta maksājums" caur KM budžetu par ēkām, kuras KM ir nodevusi FM pēc principa, ka "valsts maksā valstij par valstij piederošu nekustamo īpašumu". Arī šie izdevumi tiek pieskaitīti kultūras resoram.

Voldiņš norāda, ka 2021.gadā lielu īpatsvaru kultūras finansējumā ir veidojuši 39 miljoni eiro, kas piešķirti no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Viņš atgādina, ka tas bija Covid-19 laiks, kad pastāvēja dažādas valsts atbalsta programmas kā visur Eiropā.

"Par to tiešām jāsaka paldies, jo šis finansējums ļāva nozarei "pārziemot". Bet šie bija vienreizēji izdevumi saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem - 2021.gada pirmos sešus mēnešus vispār nevarēja notikt klātienes pasākumi, gada otrajā pusē bija 50% ierobežojums skatītāju skaitam. Kopš 2022.gada vairs šāda apjoma atbalsta nav, jo Covid-19 ierobežojumi pakāpeniski tika atcelti," norāda LNOB valdes loceklis.

Viņš akcentē, ka arī šajā gadījumā summa ir pieskaitīta kultūrai mehāniski, neatdalot tieši uz kultūru attiecināmos izdevumus. Piemēram, 2021.gadā pie kultūras "iegrāmatoti" izdevumi masku un Covid-19 testu skolām iegādei, pārskaitījumi VNĪ, ēkas Kronvalda bulvāra 4, Rīgā, iegāde no Latvijas Universitātes,

""Labi finansētā" kultūra ir mīts. Var saprast un grūti pārmest politiķiem, ja tie neiedziļinās statistikas niansēs un paļaujas uz publicētajiem datiem - tā tam arī vajadzētu būt. Problēma ir, ka statistika netiek pakļauta kritiskai analīzei pēc būtības, un uz šādas statistikas pamata tiek veidota rīcībpolitika un izplatīts mīts par "labi finansēto kultūru". Šis ir ieskats tikai kultūras jomā tikai par vienu gadu - baidos, ka līdzīgi statistikas pārsteigumi varētu atklāties arī citās nozarēs," sūkstās Voldiņš.