Aptauja: Gandrīz pusei bērnu Latvijā nav pietiekamas izpratnes par naudas vērtību (2)

Aptaujā noskaidrots, ka 38% bērnu vismaz reizi nedēļā saņem kabatas naudu, taču daudziem sagādā grūtības pārdomāta tās tērēšana.

Apmēram katrs ceturtais bērns ar vecākiem pārrunā personīgo finanšu pārvaldību un naudas vērtību, savukārt katra otrā ģimene apspriež personīgo finanšu pārvaldīšanas pamatus. Tomēr visbiežāk, pēc vecāku domām, bērniem sagādā grūtības tieši naudas vērtības izpratne (47%).

Tāpat 43% vecāku uzskata, ka bērniem ir grūtības ar apdomīgu naudas tērēšanu un pārdomātu iepirkšanos, un it īpaši tā uzskata Rīgā dzīvojošie bērnu vecāki.

Kā rāda aptaujas rezultāti, bērni līdz 15 gadu vecumam visbiežāk (vidēji 79%) kabatas naudu tērē konfektēm un citām uzkodām. Šī tendence nav mainījusies kopš iepriekšējā pētījuma 2017.gadā.

Līdz 10 gadu vecumam kabatas nauda bieži tiek atvēlēta arī rotaļlietām - tās iegādājas galvenokārt pirmsskolas vecuma bērni (61%), kā arī septiņus līdz 10 gadus veci bērni (34%). No 11 gadu vecuma pieaug interese par spēlēm, izklaidēm, kā arī apģērbiem un apaviem, un kopš 2017.gada jaunieši līdz 19 gadu vecumam kabatas naudu par apģērbu un apaviem sākuši tērēt biežāk.

Vecāku atbildes liecina, ka bērni no savas kabatas naudas veido arī uzkrājumus. Pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk krāj rotaļlietām (47%). No septiņu gadu vecuma pieaug interese par tehniku - viedtālruņiem, datoriem, planšetēm, spēļu konsolēm un tamlīdzīgi, bet jaunieši no 16 gadu vecuma jau krāj transportlīdzeklim - velosipēdam, skrejritenim, skrituļdēlim, skrituļslidām. Savukārt, sasniedzot 20 gadu vecumu, biežāk tiek krāta nauda ceļojumiem un ekskursijām (26%).

Salīdzinot ar 2017.gada pētījuma datiem, pieaugusi pirmsskolas vecuma bērnu interese par tehnoloģijām, taču saglabājas arī interese par rotaļlietām, bet pēc septiņu gadu vecuma pieaugusi interese krāt dažādiem citiem mērķiem. Jaunieši 20-23 gadu vecumā ievērojami biežāk krāj ceļošanai (2017.gadā - 16%).

Aptauju par bērnu kabatas naudu veicis "Snapshots" 2023.gada septembrī, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju, kam ir bērni piecu līdz 23 gadu vecumā.