Noskaties ⟩ Rimšēviča vakcinācijas sertifikāta lietā iesaistīta mediķe, skolotājs-kovidskeptiķis un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja (8)

Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, lieta izdalīta no apjomīgāka procesa, kurā bija iesaistīta sertifikātu tirgotāju grupa – ārsta palīdze un viņas paziņu ģimene –, kā arī vairāki šāda pakalpojuma saņēmēji.

Starp organizatoriem ir arī kāds bēdīgi slavenā vakcīnskeptiķu pagrabiņa jeb “Brīvības studijas” satura veidotājs, kurš strādā par ķīmijas skolotāju.

Rimšēvičs pēdējos gados ir ieguvis ievērojamu pieredzi tiesās. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā jau ceturto gadu skata lietu, kur viņš ir apsūdzēts par kukuļņemšanu no nu jau likvidējamās “Trasta komercbankas” pārstāvjiem. Šogad maijā, kad tika pratināti paši apsūdzētie, Rimšēvičs izteicās arī par savu veselību: “Viss kārtībā ar veselību, izņemot blaknes pēc tām vakcinācijām.”

Šī Rimšēviča frāze toreiz acīmredzami uzjautrināja vismaz dažus procesa dalībniekus.

Neilgi pirms tam publiski kļuva zināms, ka tiesai ir nodota lieta, kurā Rimšēviču apsūdz par 400 eiro maksāšanu, lai bez potēšanās tiktu pie Covid-19 vakcinācijas digitālā sertifikāta.

20. oktobrī prokurore Ilona Kurca šo Rimšēvičam celto apsūdzību nolasīja Rīgas pilsētas tiesas zālē. Apsūdzībā norādīts: “2021. gada jūlijā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 3. augustam, Ilmārs Rimšēvičs vērsās pie personas, pret kuru process ir izdalīts atsevišķā lietvedībā, ar lūgumu noorganizēt viņam iespēju iegūt digitālo sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19 bez vakcinācijas veikšanas. Minētā persona informēja Ilmāru Rimšēviču, ka viņam ir iespēja par naudu – 400 eiro – noorganizēt Ilmāra Rimšēviča lūguma izpildi.”

Rimšēvičs ar šo personu vēlāk ticies kādā kafejnīcā Rīgas centrā, kur arī nodevis šos 400 eiro, un vēlāk nauda caur garāku iesaistīto ķēdi nonāca līdz mediķei. Tādēļ Rimšēviču apsūdz par prettiesisku labumu došanu ar starpnieku. Apsūdzība viņam ir arī par vairākām viltota dokumenta izmantošanas epizodēm, jo 2021. gada nogalē viņš bija devies trīs ceļojumos no Rīgas lidostas. Pirms lidojumiem Rimšēvičs savu vakcinācijas sertifikātu uzrādīja “airBaltic” darbiniekiem, bet atgriežoties – robežsargiem.

Saskaņā ar apsūdzību, kādā Ziepniekkalna doktorātā no Rimšēviča nākusī nauda vai tās daļa tika nodota medicīnas darbiniecei, kura “E-veselībā” ievadīja Rimšēviča personas datus un atzīmēja, ka viņš ir saņēmis Covid-19 vakcīnu. Lai gan pats Rimšēvičs tur pēc vakcīnas ieradies nebija.

Tiesā Rimšēvičs norādīja, ka viņam apsūdzība esot saprotama, taču viņš tai nepiekrīt, noraida apsūdzībā minētos faktus un sevi par vainīgu neatzīst. Savukārt “de facto” Rimšēvičs joprojām izvērstas intervijas atsaka, pieprasot tās sniegt raidījuma tiešraidē svētdienas vakarā LTV studijā. Tomēr savu vakcinēšanos viņš īsi komentēja: “Jā, protams, ka es esmu vakcinējies! Protams, ka es esmu vakcinējies, jā. Un es neatzīstu savu vainu, jā. (..) Uzaiciniet mani uz studiju, es jums visu izstāstīšu. Ceļoju ar vakcinācijas sertifikātu.”

Arī Rimšēviča advokāts Normunds Duļevskis sarunā ar “de facto” pauž pārliecību, ka viņiem tiesā izdosies pierādīt klienta nevainīgumu: “Lietā ir ziņas nostiprinātas par to, ka ir Ilmārs Rimšēvičs bijis vakcinējies, ka viņam ir antivielas gan pēc pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas. Ir iegūti citi pierādījumi. Nāciet uz tiesas sēdēm, skatieties, pārliecinieties, informējiet sabiedrību!”

Tiesas sēdē izskanējušais ļauj rekonstruēt visu notikumu gaitu.

“E-veselībā” Rimšēviča personas datus ievadījusi doktorātā “Ziepniekkalns” par ārsta palīdzi tolaik strādājusī Inese Pugaceviča. Datus un arī naudu atnesa viņas paziņa Kaspars Pundiņš, kurš arī bija ieradies tiesā kā liecinieks. Abi divi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu jau ir notiesāti ar nosacītu brīvības atņemšanu lietā, kurā Rimšēviča sertifikāts ir viena no epizodēm, jo kopā bijuši seši “klienti”. Spriedumā minēts, ka mediķe saņēmusi vien daļu no organizētāju saņemtajiem maksājumiem – “vismaz 40 eiro apmērā” no cilvēka.

Saskaņā ar spriedumu, sameklēt mediķi, kurš piekristu būt nozieguma tiešais izdarītājs, Pundiņam lūgusi viņa māte. Spriedumā arī norādīts, ka tieši viņa, mantkārīgu motīvu vadīta, 2021. gada vasarā nolēma organizēt šo shēmu. Process daļā pret šo sievieti ir izbeigts, jo 2021. gada septembrī viņa nomira.

Tiesā izskanēja, ka šī persona ir Sanita Pundiņa – ilggadējā Carnikavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Liecināt uz tiesu bija izsaukts arī Pundiņas bijušais dzīvesbiedrs Ilmārs Jargans, kurš gan nevarēja ierasties kāda akadēmiska pasākuma dēļ. No sprieduma var secināt, ka viņš bija tas, kurš Pundiņiem piegādāja “klientus”, proti, to naudu un personas datus. Arī Jarganam divās instancēs ir piespriests divu gadu nosacīts cietumsods, taču spriedums nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā.

Jargans ir sabiedriski aktīvs – savulaik bijis Aizkraukles bankas preses sekretārs, tagad skolotājs, pasniedzējs un bitenieks, nesekmīgi kandidējis uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatu, piedalījies arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Pirms gada Jargans bija kandidāts Aināra Šlesera vadītās “Latvija pirmajā vietā” sarakstā, kopā ar vairākiem citiem kovidskeptiķiem tajā veidojot “bezpartejisko tautas pārstāvju” grupu.

Telefonsarunā ar “de facto” un vēlāk atsūtītā e-pastā Jargans apgalvo, ka lieta pret viņu esot politiski motivēta, un varas mērķis esot bijis viņu pazemot un iebiedēt, par ko liecinot viņa aizturēšana skolā, vadot ķīmijas stundu vidusskolēniem. Jargans nenoliedz, ka piedalījies prettiesiskās darbībās kā starpnieks, tomēr mērķis esot bijis nevis iedzīvoties, bet gan novērst Jargana skatījumā lielāku ļaunumu un netaisnību – vajadzību vakcinēties pret Covid-19.

Naudas nodošana figurējusi, jo viņam pašam neesot bijis iespēju veikt ierakstus “e-veselībā” un kontaktu ar cilvēkiem, kuri to varētu.

Lai gan no Pundiņa un Pugacevičas sprieduma izriet, ka Rimšēviču kafejnīcā saticis un naudu par sertifikātu paņēmis Jargans, viņš sarunā ar “de facto” to apstiprināt vairās: “Es personīgi naudu neņēmu, un, ja vajadzētu, kā saka, es būtu pats gatavs samaksāt, lai šiem cilvēkiem nebūtu šādā veidā jācieš, jāriskē ar savu dzīvību. (..) Par Ilmāru Rimšēviču es neko nevaru jums pateikt, ziniet.” Viņš apstiprina, ka Rimšēviču pazīst, taču abi ļoti ilgi neesot tikušies. Uz jautājumu, vai tikās ar Rimšēviču 2021. gada vasarā, Jargans paziņo: “Grūti pateikt. Es varu pateikt tā, ka man tika nodarīta ļoti spēcīga psiholoģiska trauma, no kuras es ārstējos pusotru gadu.”

Jargans norāda uz, viņaprāt, aizdomīgu sakritību – ka Rimšēvičs ir vienīgais no lietā iesaistītajiem “klientiem”, pret kuru sākta atsevišķa lieta, jo pret pārējiem kriminālprocess tika izbeigts. Tam gan varētu būt visai vienkāršs skaidrojums – pārējās personas varētu būt atzinušās un piekritušas prokurora priekšrakstiem par sodu. Savukārt Rimšēvičs, atzīstot vainu, iegūtu sodāmību, kas varētu pasliktināt viņa situāciju korupcijas lietā. Turklāt tādā gadījumā arī valsts budžetā varētu tikt ieskaitīta par viņu savulaik samaksātā 100 tūkstošus eiro lielā drošības nauda.