Noskaties ⟩ Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes (16)

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām Latvijai dzīve jāpārkārto tā, lai mēs būtu klimata neitrāli - visu oglekli, ko izlaižam atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030. gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, līdz 2050. gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises.

Plāns darbosies šādi. Jo vairāk oglekļa dioksīda varēs piesaistīt Latvijas meži un lauksaimniecības kultūras, jo mazāk pārmaiņu būs jāveic citās nozarēs. Visvairāk oglekļa patērē jauni koki, bet vecos mežos process ir lēnāks. Latvijā ir daudz nekoptu mežu, kuros pūst krituši koki, kas lēnām izdala CO2. Ja tādus mežus nomaina uz jaunaudzēm, tad bilance strauji uzlabojas.

Mežzinātnes institūts "Silava" veic plašākos pētījumus šajā jomā Latvijā un ārpus tās. Tas izvietojis vairāk nekā tūkstoš parauglaukumu, kuros veic mērījumus.

"Tas, ka veci meži nav efektīvs oglekļa uzkrājuma mehānisms, oglekļa uzkrāšanas veicināšanas mehānisms - tā ir. Veciem mežiem ir cita loma tajā, kā sabiedrība un vide mijiedarbojas. Tur ir savi jautājumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, atsevišķu sugu vai struktūru aizsardzību," skaidro Āris Jansons, LVMI "Silava" vadošais pētnieks.

Efektīvi oglekli uzkrāj jauni meži, kuros aug īpaši izturīgas koku sugas un kurus kopj un nocērt agrā vecumā. Tad to vietā var stādīt citus, lai procesu sāktu no jauna. Vieni tos sauc par saimnieciskajiem mežiem, citi - par koku plantācijām. Zinātnieks norāda, ka atbilstoši Eiropas prasībām, mums jāpalielina arī aizsargājamo teritoriju platības, tādēļ dabiskie meži Latvijā pavisam nepazudīs.

Lai plāns darbotos, iegūto koksni ir jāpārstrādā ilgi kalpojošos produktos kā būvmateriāli un mēbeles. Kurināmās šķeldas un papīra ražošana nederēs. Ir varianti arī lauksaimniecībā, piemēram, audzējot kaņepes un tās pārstrādājot būvniecības šķiedrā.

Zemkopības ministrija sola, ka tiks ievērots līdzsvars un visas vecās mežaudzes neizcirtīs.

Lauksaimniecība viens no lielākajiem emisiju avotiem. Nozarei nāksies mainīties un daļu zemes būs jāapmežo. Kompromiss varētu būt kokus stādīt mazvērtīgās zemēs - ap grāvjiem, buferjoslās ap tīrumiem. Daudz emisiju rada arī enerģētika un transports. Rūpniecībā jau līdz šim tās samazinātas līdz minimumam, jo par tām ir jāmaksā.

Ir emisijas, ko ražotāji nevar novērst. Cementu ražo no klinkera, bet tā iegūšanas procesā notiek ķīmiska reakcija, kurā izdalās ogleklis. Nākotnē tas būtu jāsavāc un jāpārstrādā vai jānoglabā.

Drīzumā jātop Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kurā būs konkrēti soļi un pasākumi klimata mērķu sasniegšanai. Bet jau tuvākajās nedēļās Saeimā nonāks Klimata likums. Tā sabiedriskajā apspriešanā visvairāk iebildumu bija par punktu, kas aizliedz CO2 noglabāt pazemē.

Latvijā potenciālās vietas gāzu glabāšanai ir pētītas daudz. Identificētas 16 lokācijas, bet izmantota tiek tikai Inčukalna krātuve. Oglekļa glabāšana Dobelē vai kādā no citām pazemes krātuvēm Latvijā ir iespēja gan valstij pelnīt, gan uzņēmējiem - ietaupīt. Pagaidām tuvākā vieta, kur noglabāt Brocēnu fabrikas emisijas, būs Norvēģija. Tur tiek pētīta un attīstīta oglekļa krātuve Ziemeļjūrā. Darbus sākusi arī Dānija, Polija atcēlusi aizliegumu glabāt CO2 zemes dzīlēs.

"Schwenk" pārstāvji jau divus gadus runā ar valsts iestādēm, lūdzot pētīt to, vai oglekļa noglabāšana Latvijā būtu droša un vai pazemes krātuves tam būtu piemērotas. Valsts budžetā tam bija paredzēti līdzekļi, kas vēlāk novirzīti veselības aprūpes nozarei. Uzņēmums būtu gatavs pētījumus līdzfinansēt, bet Klimata un enerģētikas ministrija no jautājuma apspriešanas izvairās.

Ieinteresētie uzņēmumu baidās, ka likumā iekļautais aizliegums ideju noraks uz visiem laikiem.

Nav skaidrs, vai Brisele piekritīs Latvijas piedāvājumam, ka klimata neitralitāti var sasniegt, vairāk cērtot mežus. Pagājušā gada oktobrī 500 zinātnieki parakstīja Eiropas Komisijai adresētu vēstuli, kurā skaidroja, ka nav gudri atvēlēt lielākas mežu teritorijas savvaļai, jo neskarti meži neuzsūc oglekli, savukārt jaunaudzes to dara daudz labāk. Vēstuli parakstīja arī seši institūta "Silava" pētnieki, kā arī Dagnis Dubrovskis, kurš tobrīd bija Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes profesors. Iepriekš viņš bijis arī šīs fakultātes dekāns. Tagad Dubrovskis strādā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā.

Arī Dubrovska kolēģe Aiga Grasmane, kas ministrijā vada Klimata pārmaiņu departamentu, nāk no mežsaimniecības nozares. Viņa ilgus gadus bija Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore.

Abi ierēdņi iepriekšējos amatos kritizējuši vides organizācijas un pārstāvējuši meža nozares intereses.

Pēc Latvijas zinātnieku parakstītās vēstules citi 500 zinātnieki Eiropas Komisijai nosūtīja pretēju viedokli. Viņi raksta, ka ciršana atbrīvo atmosfērā mežu glabāto oglekli, un pretēji apgalvojumi ir nepatiesi un kalpo biznesa interešu lobēšanai. Šo vēstuli nav parakstījis neviens Latvijas zinātnieks.

Ja Latvija klimata mērķus nesasniegs, tad mums draud soda sankcijas. Tās var nākties maksāt arī tad, ja nespēsim aizsargāt dabu. Līdz 2030. gadam aizsargājamām teritorijām jābūt gandrīz trešdaļā valsts teritorijas. Tas ir trīs reizes vairāk nekā pašlaik.