Pēc vācu analītikas centra datiem, 2027. gadā fosilās degvielas cenas var pieaugt par teju 40 centiem litrā, jo siltumnīcefekta izraisošo gāzu kvotu tirdzniecības sistēma tiks attiecināta arī uz transporta sektoru. Igaunijas Klimata ministrija savās prognozēs ir pieticīgāka un paredz, ka degvielas cenu pieaugums līdz 2027. gadam varētu būt 10%.
Pēc nepilniem četriem gadiem degvielas cena var pieaugt par 40 centiem litrā (12)
Kā vēsta “Rus.ERR”, pirms gada Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās, ka sākot ar 2027. gada siltumnīcefekta izraisošo gāzu kvotu sistēma tiks attiecināta arī uz automobiļu transportu (ETS2). Tas nozīmē, ka degvielas cenā tiks iekļauta arī maksa par kaitīgajiem CO2 izmešiem. Tādējādi Eiropas Savienība aicinās cilvēkus un uzņēmumus izmantot mazāk fosilos kurināmos, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Žurnāls “Clean Energy Wire” vēsta, ka tādas valstis kā Vācija joprojām nav spējušas sasniegt savus nacionālos mērķus kaitīgo izmešu mazināšanā, līdz ar to tām ir jāgatavojas lielam degvielas cenu lēcienam. 2027. gada sākumā degvielas cenas var kļūt par 38 centiem litrā augstākas. Tikām Igaunija neprognozē tik lielu degvielas cenu lēcienu.
“Pērn Vides ministrija veica ETS2 ietekmi uz apkārtējo vidi, kā rezultātā 2030. gadā apkures cenas varētu būt par 17% dārgākas, bet transporta degvielas cena par 10%. Tomēr tas ir sliktākais scenārijs, kas neņem vērā faktus, ka ETS2 un citos sektoros varētu samazināties fosilās degvielas patēriņš ar investīciju vai citu pasākumu atbalstu,” norādīja ministrijas pārstāve Laura Rēmelgasa.
“Clean Energy Wire” norāda, ka 2027. gadā CO2 izmešu kvotas varētu pieaugt par vairāk nekā 200 eiro par tonnu. Sistēmai ir arī aizsargmehānisms, ņemot vērā kuru, tirgū tiek laistas klajā papildu kvotas, kā cena pārsniedz 45 eiro par tonnu. Ņemot vērā plānu, papildu kvotas samazinās vidējo tirgus cenu.
Apkārtējās vides eksperts Impre Banjašs paziņoja, ka ar stabilizācijas mehānismu varētu būt nepietiekami.
“Pirmos gadus šī cena varētu būt 45 eiro vai pat zemāka. Nākamgad tiks runāts par ES klimatiskajiem mērķiem līdz 2040. gadiem, un tas var ietekmēt, kā kompānijas uzvedīsies, piemēram, vai tās būs ieinteresētas iegādāties vairāk kvotu pirmajos sistēmas pastāvēšanas gados. Pirmajos gados šo cenu būs grūti prognozēt,” teica Banjašs.
Viņš paziņoja, ka valstīm ir svarīgi, lai transporta sektorā tiktu izmantots maksimāli nekaitīgāks degvielas veids, un tas ļaus izbēgt no cenu pieauguma.
“Kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem, tad tirgū parādās arvien vairāk elektroauto, un uz šo automašīnu īpašniekiem jaunā kvotu sistēma neattieksies. Tomēr lielākām transporta kompānijām pārejas periods būs ilgāks, un grūti pateikt, kādas būs alternatīvas. Protams, ir tīrāki degvielas veidi, taču kādi tieši – tas atkarīgs no interešu grupām,” tā Banjašs.
Tiek norādīts, ka klimata plānos ir jābūt skaidri definētiem mēriem, kas ļautu mīkstināt cenu pieauguma sekas, kas var ļaut mazināt CO2 izmešus. Tādi pasākumi var būt, piemēram, sabiedriskā transporta popularizēšana, vai, piemēram, palielināts valsts atbalsts elektromobiļa iegādei.