Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

INTERVIJA Eksperte: Krievijā joprojām aktuālas domas par “krievvalodīgo aizsardzību Baltijā”

Ārpolitikas padomes "Ukrainas prizma" drošības programmu direktore Hanna Šelesta.
Ārpolitikas padomes "Ukrainas prizma" drošības programmu direktore Hanna Šelesta. Foto: Paula Čurkste/LETA

«Paldies, ka nodrošinājāt mūsu austrumu flangu cīņā pret Krieviju! Bet  neesat pelnījuši būt NATO! Gluži kā afroamerikāņu karavīri, kas cīnījās Otrā pasaules kara frontēs, netika ielaisti dažu Amerikas pilsētu restorānos...» Šādas sajūtas mums atklāj Dr. Hanna Šelesta, viena no Ukrainas pieprasītākajām ekspertēm NATO un Transatlantiskās drošības jautājumos. Par NATO augošo nevienprātību Ukrainas atbalsta jautājumā, starptautisko kārtību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un NATO stratēģiju Melnajā jūrā sarunājamies ikgadējās «Rīgas konferences 2023» ietvaros.

Pirmkārt, mēs noteikti redzam tendenci - tiklīdz Krievija zaudē frontē, tā cenšas iesaldēt konfliktu, jo tas dod viņiem iespēju uzkrāt spēkus, lai iepirktu vairāk raķešu, un apmācīt savu personālu. Tāpēc mēs vienmēr esam ļoti piesardzīgi pret jebkādiem Krievijas mēģinājumiem iesaldēt konfliktu. Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis. Bet mēs sekojam diskursam Krievijas iekšienē un zinām, ka viņiem joprojām ir domas par teritoriju atgriešanu, jeb, kā viņi to sauc, par «krievvalodīgo aizsardzību Baltijā». 2008. gadā ukraiņi uzskatīja, ka tas ir tikai slikts joks. Ka viņi nekad to nedarītu. Bet tagad mēs saprotam, ka arī šajā reģionā jābūt ļoti uzmanīgiem, ka nevaram atslābt tikai tāpēc, ka jūs esat dalībvalstis. Krievija apzinās, ka Baltijas valstis ir mazas. Ukraina nav nemaz tik maza.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu