Pēc nepilna gada gaidāmas ASV prezidenta vēlēšanas, un reitingi liecina, ka amerikāņu vēlētājiem visdrīzāk nāksies izšķirties starp pašreizējo prezidentu Džo Baidenu un eksprezidentu Donaldu Trampu. Mūsu reģionā uz iespējamo Trampa ievēlēšanu raugās ar pamatīgām bažām, kas robežojas ar paniku, jo tas varētu kompromitēt ne vien ASV palīdzību Ukrainai, bet arī novest pie mazākas ASV iesaistes NATO. Dalība aliansē ir Baltijas valstu drošības mugurkauls. 

Kā 2019.gadā, atsaucoties uz vārdā nenosauktām Trampa administrācijas amatpersonām, ziņoja "The New York Times", Tramps savas prezidentūras laikā aiz slēgtām durvīm esot teicis, ka vēlas panākt ASV izstāšanos no NATO, jo "neredzēja militārās alianses jēgu un uzskatīja, ka tā izsūc ASV resursus".

Pirms 2024.gada vēlēšanām atkal izskanējušas ziņas par Trampa plāniem attiecībā uz NATO, ja viņš tiktu pārvēlēts. Kā žurnālam "Rolling Stone" pastāstīja pietuvināti avoti, Tramps negribot, lai ievēlēšanas gadījumā viņa otrā administrācija sastāvētu no "NATO mīļiem" – šāda veida komentāri esot izskanējuši sarunās par Krievijas uzsākto karu Ukrainā.

Tramps vēloties, lai ASV ieņem neaktīvu lomu aliansē, un pat esot izteicis gatavību mēģināt panākt pilnīgu ASV izstāšanos no NATO. Taču no tā varētu izvairīties, ja pārējās NATO dalībvalstis pakļausies divām Trampa prasībām.