Banku analītiķi prognozē, cik ilgi vēl ekonomikā saglabāsies stagnācija (4)

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Ekonomiste skaidro, ka uzņēmumu eksporta iespējas samazina pieprasījuma bremzēšanās partnervalstīs līdz ar inflāciju ierobežojošas monetārās politikas īstenošanu vai tur, kur iepriekš izveidojusies tirgus nelīdzsvarotība atsevišķos segmentos, piemēram, nekustamā īpašuma segments Zviedrijā. Tāpat savu artavu varētu būt devusi lietavu un ūdens pieteces neveiksmīgā sastapšanās ar Daugavas kaskādes elektrostaciju remontdarbiem elektroenerģijas ražošanas sektorā.

Pēdējos mēnešos visai vāja bijusi tirdzniecības attīstība, secina Paula. Vairumtirdzniecības stagnēšanu varētu saistīt ar ārējo tirgu vājumu un, iespējams, arī graudu eksportam un līdz ar to arī transporta nozarei neveiksmīgo lauksaimniecības sezonu. Mazumtirdzniecību varētu būt bremzējusi daļas patērētāju piesardzība un daļas patērētāju pievēršanās pakalpojumu patēriņam. Interesanti, ka reālā izteiksmē apgrozījums stabili aug auto tirdzniecībā, kur, iespējams, sāk izpausties preferenču maiņa.

Globālajā ģeopolitiskajā vidē iebrāžas jauni skarbi Tuvo Austrumu vēji, taču atšķirībā no 2022.gada ģeopolitiskās arēnas notikumiem būtiska ietekme uz resursu pieejamību vai tirdzniecības saitēm pašlaik nav vērojama, skaidro Paula.

Ne pārāk labas ziņas vairākās frontēs tuvākajā laikā var uzturēt patērētāju piesardzību, taču ir arī līdzsvarojoši faktori - pirktspēju nostiprinošā virzienā darbojas ne vien inflācijas sarukums, bet arī ienākumu kāpums, tostarp no nākamā gada sākuma gaidāmā minimālās algas paaugstināšana, kā arī plānotā atalgojuma palielināšana atsevišķās sabiedriskā sektora jomās un būvniecībā līdz ar plānotajām ģenerālvienošanās pārmaiņām. Darba tirgus saglabājas visai ciešs, tomēr Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datos oktobrī pārtrūkst uzņēmēju pausto nodarbinātības gaidu uzlabojums.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka provizoriski tiek lēsts, ka vājo Latvijas IKP rezultātu trešajā ceturksnī noteica sarukums ražojošajās nozarēs par 3,3% un pakalpojumu nozarēs par 0,1%. Pozitīvu pienesumu veidoja produktu nodokļu pieaugums par 1,9%.

Ātrā aplēse ir izrādījusies mazāk drūma par prognozēm, lai arī situācija ir tālu no vēlamās, atzīst Gašpuitis. Viņaprāt, visdrīzāk tā ir optimāla situācija, kurā par primāro mērķi ir izvirzīta inflācijas apkarošana. Lai nodzītu inflāciju līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlamajam mērķim - 2%, spiediens uz ekonomiku, caur paaugstinātām procentu likmēm, saglabāsies. Tādēļ pārbaude eirozonas, tai skaitā Latvijas, ekonomikas noturīgumam turpināsies. Tikmēr valdības uzdevums būs nobalansēt riskus, lai ekonomika nenonāktu dziļākā lejupslīdē, bet arī pārdomāti īstenojot atbalsta pasākumus.

Lūkojoties caur inflācijas prizmu, stagnatīvi apstākļi ekonomikā vēl tuvākā pusgada laikā saglabāsies, uzskata Gašpuitis. Ārējā vide stabilizēsies līdz ar noturīgāku patērētāju pirktspējas un pārliecības atjaunošanos eksporta tirgos, taču tas būs pietiekami ilgstošs un pakāpenisks process. Krītošā inflācija Eiropas Savienības (ES) valstīs jau aizsākusi pirktspējas atjaunošanos, taču pārliecība nostiprināsies līdz ar skaidrākiem signāliem par procentu likmju mazināšanos. Gašpuitis norāda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm skaidrākas norādes varētu parādīties nākamā gada otrajā ceturksnī, savukārt daudzviet Eiropā patērētāji visu inflācijas zaudēto pirktspēju atgūs vien ap 2025.gada beigu pusi.

Tuvākajos mēnešos apjomi Latvijas eksportā un apstrādes rūpniecībā turpinās sarukt, prognozē ekonomists. Neskatoties arī uz Latvijas vidējās pirktspējas atjaunošanās aizsākšanos, iekšzemes patēriņā izaugsme atjaunosies pakāpeniski. Pozitīvas vēsmas gaidāmas no investīciju puses, kur gaidāma pastiprināta ES fondu ieplūde, kam vajadzētu stimulēt arī privātās investīcijas. Gašpuitis domā, ka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē būs turpinājusies izaugsme, kur liela daļa ir eksportā balstīta un kompensē apjomu sarukumu preču eksportā. Tāpat darba tirgus ir izrādījies ārkārtīgi noturīgs. Uzņēmēju aptaujas norāda, ka darbinieku trūkuma aktualitāte būtiski nav sarukusi, tādēļ būtiska darba tirgus pasliktināšanās nav gaidāma.

Visticamāk, ekonomika 2023.gadu tomēr noslēgs ar minimālu, bet kritumu, prognozē Gašpuitis, norādot, ka tāda ir inflācijas ierobežošanas cena. Nākamgad, stabilizējoties inflācijas videi, izaugsme atgūsies līdz 2,5%.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka ekonomikā neprognozējama ir ne tikai nākotne, bet arī pagātne. Tā ievērojami mainījās, kad 30.septembrī statistiķi izziņoja pārrēķināto ekonomikas vēsturi. Iepriekš varēja cerēt, ka Latvija šogad būs vienīgā Baltijas valsts ar IKP pieaugumu, šobrīd šādas cerības ir vājas. Pirmajā pusgadā IKP samazinājās par 0,6% un gada kopējais rezultāts varētu būt tikai nedaudz labāks.

Turpretim trešā ceturkšņa IKP izmaiņas ir acīm tīkamākas nekā analītiķu vērtējumi tieši pirms datu publicēšanas, tātad patīkams pārsteigums, uzsver Strautiņš. Salīdzinājumā ar šo laiku pirms gada IKP ir samazinājies tikai par 0,1%, šis skaitlis ar milzu rezervi iekļaujas mērīšanas kļūdas robežās.

Tas daļēji noticis, pateicoties produktu nodokļu iekasēšanai, kas gada laikā augusi par 1,9%. Pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies, bet ražojošās nozares saplakušas par 3,3%, tātad pievienotā vērtība gada laikā ir samazinājusies aptuveni par procentu. Taču Strautiņš piebilst, ka gada pirmajā pusē produktu nodokļi kopainu turpretim pamatīgi bojāja, pievienotā vērtība tad pat pieauga, kaut pavisam nedaudz. Šo nodokļu summas nav nenozīmīgs fakts, bet tā ir svārstīga komponente, kas var traucēt saskatīt ekonomikas tendenču smalkās nianses.

Salīdzinājumā ar otro ceturksni IKP pieauga par 0,6% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Šī gada pirmajos divos ceturkšņos attiecīgie skaitļi bija -0,4% un -0,3%. Tādēļ Strautiņš uzskata, ka nelielā un ļoti nosacītā lejupslīde gada pirmajā pusē, kas bija atbalss pērnā gada milzīgajam importa sadārdzinājumam, jau ir pārvarēta un trešajā ceturksnī sācies jauns izaugsmes cikls.

Taču Strautiņš uzsver, ka šī ir visai nedroša cerība. Kopš iepriekšējo IKP datu publicēšanas ir pasliktinājusies ne vien pagātne, bet arī tuvākā nākotne. Eirozonas ekonomika arvien nepārprotamāk slīd recesijā. Turpina vājināties Latvijas eksportētājiem ļoti svarīgie būvniecības produktu tirgi, mājokļu tirgus lejupslīde Eiropā padziļinās. Trešajā ceturksnī krasi sabremzējies pakalpojumu eksporta pieaugums, kas gada sākumā daļēji kompensēja nepatikšanas preču eksportā.

Arī jaunāko Latvijas uzņēmumu aptauju rezultāti nav visai iepriecinoši, atzīst Strautiņš. Rūpniecības jauno pasūtījumu indekss ir ievērojami pasliktinājies gan trešajā, gan ceturtajā ceturksnī. Citu nozaru nākotnē vērstos noskaņojuma indeksus kopumā ekonomists raksturo kā "plakanus un bezgaršīgus" - nav bēdu aina, bet arī nekas iedvesmojošs.

Strautiņš norāda, ka ekonomika šobrīd nekust ne šurp, ne turp. Viņaprāt, matu skaldīšana par procentu desmitdaļām ir nedaudz komiska, jo nākotnē statistiķi līknes var bīdīt augšup un lejup par procentpunktiem.

"Visu iepriekš teikto varētu aizvietot ar diviem vārdiem - esam stagnācijā. Var sevi mierināt ar domu, ka tā ir diezgan komfortabla stagnācija. Reālās algas gada griezumā pieaug kopš maija, nākamgad pirktspēja varētu atgriezties pie 2021.gada līmeņa vai to pārsniegt. Inflācija Latvijā faktiski ir normalizējusies un signāli par nākotni drīzāk pozitīvi, no patērētāju viedokļa raugoties," pauž Strautiņš.

Viņš piebilst, ka publicētajos oktobra datos pakalpojumu nozaru gaidas par pārdošanas cenu kāpumu noslīdēja zem vēsturiski vidējā līmeņa, rūpniecībā tas notika jau martā. Par darba zaudēšanas risku iedzīvotāju vairākumam nav daudz jāuztraucas, septembrī reģistrētais bezdarbs bija zemākais vismaz kopš 2007.gada. Pat, ja IKP šogad galu galā samazināsies, tas vēl nenozīmē, ka būs pasliktinājusies vidusmēra iedzīvotāju labklājība. IKP ir svarīgs rādītājs, bet tas neraksturo visu ekonomikā notiekošo, pat nerunājot par dzīvi kopumā, uzsver Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka inflācija un augstās energoresursu cenas, vājš globālais pieprasījums rūpniecībā un procentu likmju kāpums šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas ekonomiku, un Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais novērtējums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP šī gada trešajā ceturksnī ir sarucis par 0,1%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir pieaudzis par 0,6%. Āboliņš uzskata, ka faktiski Latvijas ekonomika šobrīd atrodas nelielā recesijā, lai gan trešā ceturkšņa Latvijas rezultāti ir labāki, nekā varēja gaidīt, jo rūpniecībā, eksportā un tirdzniecībā rezultāti trešajā ceturksnī bija ievērojami vājāki nekā ekonomikā kopumā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni ražojošo nozaru izlaide Latvijā samazinājās par 3,3%, savukārt pakalpojumu nozaru - par 0,1%. Tikmēr kopējos IKP rādītājus uz augšu pavilka produktu nodokļu iekasēšana, kas pieauga par 1,9%. Nodokļu ieņēmumi ilgstoši nevar augt ātrāk nekā ekonomika, tādēļ Āboliņš uzskata, ka pastāv risks, ka šoreiz trešā ceturkšņa IKP rādītāji izskatās labāki nekā ir patiesībā.

Ekonomists atgādina, ka līdzīga situācija bija vērojama šī gada pirmajā ceturksnī, kad gandrīz visu sākotnējo IKP pieaugumu veidoja nodokļu ieņēmumi, taču vēlāk sekoja negatīvas IKP korekcijas, un šobrīd pirmais ceturksnis jau ir ar mīnusu. Āboliņš informē, ka Latvija šobrīd nav vienīgā valsts Eiropā, kas atrodas uz recesijas robežas, piemēram, neskatoties uz inflācijas kritumu un zemākām energoresursu cenām, trešajā ceturksnī IKP kritums fiksēts arī Vācijā.

Līdz šī gada beigām Āboliņš nesagaida lielas izmaiņas Latvijas ekonomikā un izaugsme, visticamāk, būs tuvu nullei. Tomēr par nākamo gadu ekonomists ir noskaņots piesardzīgi pozitīvi. Inflācija Eiropā strauji krīt, un finanšu tirgus vērtējumā procentu likmju maksimums jau ir sasniegts, savukārt jau 2024.gada vidū procentu likmes eirozonā varētu sākt mazināties. Latvijā kredīti pārsvarā ir izsniegti ar mainīgām likmēm, tādēļ mēs ātrāk nekā citas valstis izjūtam ECB monetārās politikas ietekmi. Šogad tas vairāk ir bremzējis mūsu izaugsmi, taču, kad procentu likmes sāks mazināties, tas veicinās ātrāku atkopšanos, uzskata Āboliņš.

Tikmēr rūpniecībā ir cerības, ka jau nākamā gada pirmajā pusē nozare atkal būs plusos, jo preču krājumu līmeņi Eiropā sāk mazināties, un tas parasti ir signāls par jauno pasūtījumu pieaugumu turpmākajos ceturkšņos, norāda ekonomists. Savukārt būvniecībā vājo privātā sektora pieprasījumu nākamgad vismaz daļēji kompensēs lielākas publiskā sektora investīcijas, jo Latvijā joprojām ir ļoti liels apjoms neapgūtu ES fondu investīciju.

Arī fiskālā politika šobrīd nav ierobežojoša, un Eiropā lielākā daļa valstu nākamgad plāno salīdzinoši lielus budžetu deficītus, informē Āboliņš. Tāpat situācija darba tirgū ir laba, tādēļ, kad ienākumu kāpums būs noķēris inflāciju, patēriņš Latvijā varētu atkal augt. Protams, situācija pasaules ekonomikā ir ļoti neskaidra un risku ir daudz, taču, ja pasaulē vai eirozonā nenotiek kādi jauni negatīvi šoki, tad Āboliņš prognozē, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā varētu augt par 2-2,5%.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka lielākā daļa pieejamo datu liecina, ka Latvijas ekonomika jau kopš gada sākuma ir recesijā, vai mazākais - stagnācijā. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par IKP rāda, ka, zināmā mērā pateicoties iekasētajiem produktu nodokļiem, ekonomikai trešajā ceturksnī veicies necerēti labi.

CSP ziņo, ka IKP salīdzināmajās cenās trešajā ceturksnī auga par sezonāli koriģētiem 0,6%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Pret 2022.gada trešo ceturksni kalendāri izlīdzinātajos datos reģistrēts kāpums tādā pat apmērā (0,6%). Pozitīvie rezultāti izpaliek vienīgi neizlīdzinātos datos, kur pret pērno gadu vērojams pavisam neliels kritums (-0,1%).

Lai gan IKP rezultāti ir ievērojami labāki nekā gaidīts, kopējo stāstu tas nemaina, un tuvāko ceturkšņu aina rādās visai pelēka, uzskata Zorgenfreija. Pēc CSP aplēsēm reālajā ekonomikā pievienotā vērtība ir kritusies - ražojošās nozares trešajā ceturksnī saruka par 3,3%, bet pakalpojumi - par 0,1%. Savukārt par 1,9% audzis iekasēto produktu nodokļu apjoms, "uzprišinot" kopējo IKP rezultātu.

Trešā ceturkšņa ekonomikas kāpums izskatās aizdomīgi līdzīgs tam, kādu it kā redzējām gada sākumā, atgādina Zorgenfreija. Arī tad sākotnēji tika izziņots, ka ekonomikā reģistrēts pieaugums, un tas bija lielākoties pateicoties iekasētajiem produktu nodokļiem. Tomēr pirmā ceturkšņa pozitīvais IKP rezultāts pēc datu revīzijas tika nomainīts uz IKP kritumu.

"Cik noprotams, problēma ir tajā, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksātos eiro nav tik viegli "sadalīt" pa dažādiem nodokļiem. Tā rezultātā gada sākuma vērtējums par IKP attīstību izrādījās pārlieku optimistisks. Zināmas bažas ir, ka līdzīgi varētu būt noticis arī šoreiz, tomēr īsto bildi redzēsim vien pēc kāda laika," pauž Zorgenfreija.

Pieejamie dati par attīstību nozarēs norāda uz ekonomikas vārgumu, atzīst ekonomiste. Nebeidzas grūtības apstrādes rūpniecībā - visticamāk aizvadītajā ceturksnī jau piekto ceturksni pēc kārtas turpinājis krist apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms. Šobrīd jau teju puse visu nozares uzņēmumu ziņo, ka pieprasījuma trūkums ievērojami kavē tālāku attīstību. Uzņēmējuprāt, pēdējo reizi pieprasījums bija tik būtiska problēma pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī nākotne nerādās gaiša - oktobrī ievērojami kritis eksporta pasūtījumu novērtējums tuvākajiem mēnešiem.

Likumsakarīgi, ka eksportā nedienas nav galā - Latvijas ekonomikas dalībnieku ieņēmumi no preču eksporta jūlijā-augustā sarukuši par piektdaļu pret pērno gadu, skaidro Zorgenfreija. Taču tā kā ne tikai eksportējam mazāk, bet arī patērējam un investējam mazāk, arī imports kritis par to pašu piekto daļu, mazinot ārējās tirdzniecības negatīvo ietekmi uz Latvijas IKP.

Būvniecībā ekonomistes ieskatā varētu būt turpinājusies pozitīva attīstība - valsts investīcijas šogad strādā kā pretciklisks rīks, un balsta Latvijas ekonomiku šajos sarežģītajos laikos.

Pakalpojumu nozarēs reģistrētais nelielais kritums liecina, ka vārgums no ekonomikas ražojošās daļas "pielipis" arī pakalpojumu sektoram. Transporta nozarē, visdrīzāk, turpinājies kritums. Mazumtirdzniecība trešajā ceturksnī sarukusi par 3,7% pret pērno gadu. Izmitināšanā vērojama būtiska aktivitātes bremzēšanās, kamēr ēdināšanas sektorā joprojām redzama pozitīva attīstība.

"Swedbank" karšu dati liecina, ka iedzīvotāju tēriņi par precēm un pakalpojumiem trešajā ceturksnī auguši par aptuveni 6%. Ja noņemam inflācijas efektu, tad reālā patēriņa aktivitāte saglabājusies nemainīga pret pērno gadu, skaidro Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka tirdzniecības partnervalstu ekonomikas trešajā ceturksnī turpināja uzrādīt visai vājus rezultātus. Igaunijā IKP pret pērno gadu sarucis par 2,5%, bet saglabājies nemainīgs pret iepriekšējo ceturksni. Vācijā IKP kritis par 0,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Zviedrijā, pēc krituma otrajā ceturksnī, IKP trešajā ceturksnī saglabājies nemainīgs.

Uz vārgās ekonomikas un sarūkošās inflācijas fona, ECB likmes oktobra sanāksmē atstāja nemainīgas. "Swedbank" prognozē, ka likmes vairs neaugs, tomēr sarukt sāks vien 2024.gada otrajā ceturksnī. Par spīti tam, ka likmes vairs netiks celtas, monetārā politika tuvākajos ceturkšņos arvien vairāk ierobežos pieprasījumu ekonomikā, jo, inflācijai turpinot sarukt, augstās likmes kļūs par arvien lielāku slogu reālajai ekonomikai, pauž Zorgenfreija.