Mirušo sertifikātu īpašnieku kontos esošos privatizācijas sertifikātus anulēs 10 gadus pēc nāves

Ekonomikas ministrija skaidro, ka tādējādi jau privatizācijas procesa noslēgumā pakāpeniski tiks mazinātas privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas izmaksas.

Vienlaicīgi paredzēts, ka mantoto sertifikātu uzglabāšanai personas varēs atvērt jaunu sertifikātu kontu, tādējādi ļaujot nošķirt mantotos sertifikātus no neizmantotajiem sertifikātiem gadījumos, ja mantiniekam nav sava sertifikātu konta, kā arī noteikts pārejas periods, jo tiesību norma par sertifikātu dzēšanu mirušu personu kontos stāsies spēkā orientējoši 2025.gada 1.janvārī, tādējādi dodot mantiniekiem, kuri to vēlas, bet vēl nav izdarījuši, atkārtotu iespēju vienu gada ietvaros sakārtot mirušajai personai piederējušo privatizācijas sertifikātu pieņemšanu mantojumā.

Privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas izbeigšana pirms 10 un vairāk gadiem mirušām personām, nepieciešamas, lai privatizācijas sertifikātu konta turētāju iespējamo mantinieku (ja tādi ir) intereses samērotu ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm, kas pretējā gadījumā spiesti no kopējiem publiskiem līdzekļiem segt šādu sertifikātu kontu uzturēšanas izmaksas, skaidro EM.

Sertifikātu kontu slēgšana un tajos esošo privatizācijas sertifikātu anulēšana ļautu ietaupīt publiskos līdzekļus, ko, ņemot vērā šādu kontu lielo skaitu un īpatsvaru kopējā atlikušo privatizācijas sertifikātu daudzumā - ap 25% no kopējā atlikušo sertifikātu skaita, nav iespējams sasniegt ar citām metodēm.

Šobrīd vienīgais tiesiskais ceļš privatizācijas sertifikātu dzēšanai gadījumos, kad persona ir mirusi un viņai nav mantinieku, ir vispārējā kārtībā vēršanās pie zvērināta notāra ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos. Lai varētu realizēt privatizācijas sertifikātu dzēšanu minētajā kārtībā, būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi līdz pat 2,5 miljoniem eiro, neskaitot kontu uzturēšanas tekošās izmaksas, kamēr tiek pabeigta bezmantinieku procedūra.

EM skaidro, ka nelabvēlīgās sekas, kas varētu rasties varbūtējiem mantiniekiem personai, var iestāties ar nosacījumu, ka potenciālais mantinieks vairāk nekā 10 gadus nav izrādījis interesi vai centies tiesiski īstenot savas mantojuma tiesības uz mirušās personas kontā atlikušajiem privatizācijas sertifikātiem, tas ir, ir saprātīgi pieņemt, ka personai nav subjektīvi pamanāms labums no privatizācijas sertifikātu pieņemšanas mantojumā, piemēram, nav kur tos izmantot, kamēr sabiedrība varētu gūt reālu publisko līdzekļu ietaupījumu, kas tādējādi atbrīvotos, lai tos varētu ieguldīt citu sabiedrībā nepieciešamu jautājumu risināšanai.

Lai veicinātu sertifikātu apriti un izmantošanu privatizācijas procesa noslēgumā, privatizācijas sertifikātiem nonākot no personām, kam nav intereses pašām piedalīties kādā valsts vai pašvaldības mantas privatizācijas procesā, pie personām, kas vēlas tos izmantot vēl atlikušajos privatizācijas darījumu norēķinos, paredzēts atvieglot privatizācijas sertifikātu atsavināšanas nosacījumus, tostarp ļaujot personām pārdot vai citā veidā atsavināt sev piederošus privatizācijas sertifikātus bez privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību iesaistes.

Attiecīgi privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecību sabiedrību speciālo atļauju sistēma tiek izbeigta kā nevajadzīga. Lai pašlaik reģistrētās sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrības varētu izvērtēt savu turpmāko rīcību ar to sertifikātu izsoles kontiem un tajos esošajiem sertifikātiem jaunajos apstākļos, pašlaik spēkā esošā valsts nodeva par sertifikātu pārdošanu attiecībā uz sertifikātu izsoles kontiem tiks piemērota nevis ar likuma grozījumu spēkā stāšanos, bet tikai ar 2025.gada 1.janvāri.